virsma

Blāvā, mākoņos ieskautā saule izskatās pēc bezcerīgas gaismas tuneļa galā
Zābaki spiež
Un nelāgās atmiņas par Milānu padara pavasari drūmāku

p.s. es tik sen nebiju atļāvusies sev justies šādi
kā sen sen, kad rūgtumu pieņēmu kā pašsaprotamu lietu,
I welcomed it, I was growing

pulkstenis ir 19:12
izlasu pirmās trīs rindkopas un ar baudu atloku vāku tā, lai varētu viegli pāršķirt lapas
ir īstais brīdis, lai ķertos klāt šai grāmatiņai

dažkārt grāmatas pie manis nāk aplinku ceļiem, šī atbrauca no anglijas

sweet