within commented on liizhinja's post:

Jā, jā, arī es to esmu dzirdējusi ~637 reizes, tas tiešām ir tas, ko baznīca māca. Bet, ļauj man Tev pavaicāt ko netradicionālu, ko baznīca nemāca - ja mēs atzīstam, ka cilvēki grēko, tad atzīstam, ka ir kāda kļūda. Bet kurš gan ir visas šīs kļūdas sakne? Kurš radīja šo kļūdu? Ne jau mēs paši sevi radījām! (Vismaz ne pēc kristīgās ticības principiem un veselā saprāta.) Jā, izvēle bija cilvēkam. Bet kurš radīja cilvēka izvēli, ka tā ir/bija tieši tāda, kāda tā ir? Mēs galu galā esam tikai mašīnas - mēs esam radības, tāpēc mūsu izvēles iespējas ir tikai tik lielas, cik lielas mums piešķīris mūsu radītājs. Kristietība slavē Dievu par to, ka viņš pacieš savas nožēlojamās radības. Bet viņs, radot šīs nožēlojamās būtnes, izvēlējās tās radīt, zinot par visām sekām, zinot par visu, kas notiks! Vēl vairāk - viņš visu pavērsa tā, ka sadistiskā priekā skatījās uz to, kā viņa dēls (kas patiesībā ir daļa no viņa) mokās ciešanās, kuras patiesībā (ņemot vērā visa sakni) ir radījis viņš pats. Pie tam, tā kā viņa dēls ir daļa no viņa, tad viņš liek pats sev ciest. Radot pasauli un cilvēci vispār, viņš zināja par visu, kas notiks. Tad kāpēc viņš radīja mums tādas ciešanas un izvēles nespēju? (Jo mirsim mēs galu galā visi, tomēr dzīvosim mūžīgi (pēc Bībeles principiem) - neatliek izvēle nebūt, neeksistēt, izkūpēt. Jebkurā gadījumā jādzīvo mūžīgi.)
Un, ja paskatamies vēl mazliet dziļāk. Kāpēc (ar kādu nolūku) viņš vispār radīja cilvēkus? Lai tie godinātu viņu. Mīlestība? Jeb egoisma visaugstākā izpausme? (Vai varbūt abi šie jēdzieni ir identiski?)

Tie ir jautājumi, kurus savādāk izprast es nespēju. Varbūt Tu palīdzēsi, ja reiz uzskati, ka par spīti visam, tomēr viņš ir labs?