...Aaraa mainaas laix..es mainos liidz ar vinju...esmu viegli ietekmeejama, salauzhama..Cik daudz dazhaadu domu...2 liktenji...un mees satiekamies, shkjiramies, iekljaujamies straumee, meegjinam izrauties..
..Un atkal jau redzu..snieg... varbuut ka mana sirds ir sasalusi, paraak daudz izmainjas...gruuti panest..nezin, varbuut vieglaak buutu dziivot vienkaarshi-bez lielaa prieka, un dziljajaam saapeem...neitraali...bet taa buutu peleeciiba..man bija..man pietika..laabaak ir vienreiz karsti miileet un ciest, nekaa dziivot vienmulji, bez juutaam..
..kapeec nav sniegs kas attira? tas attiraa arii mani, panjem prom visu lieko, un atkal rodas shii briinishkjiigaa nosleepumainiiba...
..zinu, ka nedriikstu es dariit daudzas lietas..zinu, ka mees nesaderam kopaa..Tie ir stereotipi..Tu nedriiksti izlekt..
tagad es saprotu teicienu: "ja mees buutu satikushies citaa vietaa un laikaa.."
..bet varbuut arii tad nekas nemainiitos..varbuut vienkaarsh sirds spiits..
...bet vai tieshaam tas ir tas iistais iemesls? ir viegli sleepties aiz kaut kaa un teikt, jaa, redz, ja man tas buutu es buutu super laimiigs..varbuut ka vaina ir kur citur..
..ak, luudzu, saac snigt...

...Tas notika kaadaa peleekaa dienaa
Peekshnji es sajutu savas sirds tukshumu
kaut kaa truuka...
Seedeeju skatiijos laukaa pa logu
bet viss tikai peeleeku man raada
Gaidiiju varbut buus kaada iipasha ziime
bet tikai klusums..vairaak nekaa..
Teevs,man shkjiet,ka mana sirds nevar atrast.
atrast to,ko man jaatrod.
viss shkiet tumsh un auksts, bet iekaaroju es
neiisto gaismu..
Kaadeelj nevaru atlaist valjaa neiisto balstu?
kaadeelj man shkjiet, ka esmu
iestreegusi kaut kur starp saviem uzskatiem un dziivi?
Kaa skauzh man citu laime...
kaa gribeetos to par savu saukt..
zinu,ka kaut kur ir maneejaa..
tikai nespeeju vinju atrast..
Un to ko mees nespeejam saskatiit
agri vai veelu sakaam teikt,ka tas nav
Es negribu palikt shada!!!
Gribu ticeet saviem agraakiem uzskatiem!
Ilgojos peec pagaantes...
nav speeka saktiities riitdienaa..
..bet varbuut tieshi riit Tu naaksi..