liizhinja:

...Aaraa mainaas laix..es mainos liidz ar vinju...esmu viegli ietekmeejama, salauzhama..Cik daudz dazhaadu domu...2 liktenji...un mees satiekamies, shkjiramies, iekljaujamies straumee, meegjinam izrauties..
..Un atkal jau redzu..snieg... varbuut ka mana sirds ir sasalusi, paraak daudz izmainjas...gruuti panest..nezin, varbuut vieglaak buutu dziivot vienkaarshi-bez lielaa prieka, un dziljajaam saapeem...neitraali...bet taa buutu peleeciiba..man bija..man pietika..laabaak ir vienreiz karsti miileet un ciest, nekaa dziivot vienmulji, bez juutaam..
..kapeec nav sniegs kas attira? tas attiraa arii mani, panjem prom visu lieko, un atkal rodas shii briinishkjiigaa nosleepumainiiba...
..zinu, ka nedriikstu es dariit daudzas lietas..zinu, ka mees nesaderam kopaa..Tie ir stereotipi..Tu nedriiksti izlekt..
tagad es saprotu teicienu: "ja mees buutu satikushies citaa vietaa un laikaa.."
..bet varbuut arii tad nekas nemainiitos..varbuut vienkaarsh sirds spiits..
...bet vai tieshaam tas ir tas iistais iemesls? ir viegli sleepties aiz kaut kaa un teikt, jaa, redz, ja man tas buutu es buutu super laimiigs..varbuut ka vaina ir kur citur..
..ak, luudzu, saac snigt...