Dzīve... - Komentāri

Vispār man nav tendence visu gāzt un plēst. Mājās atceros tikai vienu gadījumu, kad verot vaļā trauku skapja durvis no tā izlidoja atmiņu pilna bērnības bļoda ar lāci. Jāsaka, ka toreiz pat asara acīs iemetās. Bet tagad, esmu ciemos, pieskatu māju Spānijā un nedēļas laikā manā kontā ir glāze, kurai uzbrūk bļoda un tā rezultātā stiklu čupa, no rokām izslīdējis ziepju trauks, stikla krūka, kurai nepatika 100 grādu ūdens temperatūra un vēl man izdevās aiztaisīt senu lādi, kuras atvēršanai ir nepieciešamas atslēgas (kuru atrašanās vieta nav zināma). Sajūta ir tāda kā skolas laikā, kad nejauši trāpi klasesbiedram ar bumbu pa galvu un tur vairs neko nevar labot. Ir ļoti žēl, ka esi bijis tik neuzmanīgs.
Šeit un tagad. Vajag būt šeit un tagad. Nezin kāpēc man ir aizdomas, ka grāmata par budismu, kas kāda cilvēka ieteikta tagad stāv uz mana nakstgaldiņa, nav nejaušība.