(bez virsraksta)

« previous entry | next entry »
Maijs. 11., 2008 | 06:34 pm
fonā skan: anybody here?

kurš izvēlējās, to, ka es iešu tieši uz to puķu tirgotavu un pēc tam caur parku tieši gar to taciņu, kur Tu sēdēji zālītē?
Tās visas ir tikai nejaušības? Visa pasaule balstās uz "tā gadījās"?

Ja vakarā aizvēries pienenes zieds izraisa izbrīnu un tādu - ĀĀ, JĀĀ!! - puķes taču arī čuč, tad tas, manuprāt, ir visai nopietns brīdinājuma signāls, ka laiks doties tuvāk dzīvībai. Iekļauties.

Link | ir doma | Add to Memories

Comments {2}

yozh

mum

from: [info]yozh
date: Maijs. 12., 2008 - 07:43 pm
Link

Izvēles rada izvēles rada izvēles,, rada ' rada ' rada .. atšķirstinot atpakaļ momentus laika lapaspusēs' atceros' kā beidzās ieskrējiens' lai sāktos jauns' tāpēc' ka patika..sāku rakstīt jaunu lapaspusi,,.,.

paralēles izvēles laika spraugās kā nemanāmi dejavu ciki-caki lociņi..

Atbildēt

noname

(bez virsraksta)

from: [info]untouchables
date: Maijs. 13., 2008 - 12:29 am
Link

Es teiktu, ka Tu pati izvēlējies iet pa to taku, kuru gāji un pie tās puķu tantes, kuras pirki to puķi - pirkt. Un tā diezin vai ir nejaušība, bet gan neapzināta izvēle. Ko mēs tik bieži pieļaujam, ka paši (negribam zināt) nezinam, kāpēc kaut ko darām.

Vēl pastāv pievilkšanās likums, par ko domā to piesaisti. Kuram es arī daudz ticu. Līdz ar to, sanāk tā - Tu domāji par takas malā sēdošo un takas malā sēdošais domāja par Tevi. Tad nu sanāca tā, ka (ne)gribot sanāca satikties.

Pienenes var arī runāt un atgādināt par ko citu, bet kamēr neesmu izdomājis ko tieši, lai paliek Tavs variants.. ;)

Atbildēt