Dzīve... - Komentāri

man agrāk bija tāds uzskats, ka 1 būt un dzīvot, piem., kad neviena nav mājās, man vairāk patīk, nekā ar kādu. bet vakar vakarā man sanāca palikt pavisam 1, gaju viena uz mašīnu un sapratu, ka tik skumji, sēdēju 1 mašīnā un iedomājos, ka 1 būt ir savā ziņā biedējoši, tad domas par to, ka nāves brīdī cilvēks drošivien paliek 1, tieši garīgi, ka neviens cits nezinās, kas sagaida tālāk.
man tomēr patīk apziņa, ka vakarā kāds atnāks mājās, un dažreiz pat traucē 1būšana, protams gribas arī tā, ka no visa prom pašai ar sevi, bet socializācija tomēr ir ļoti patīkama!: )