Dzīve... - 31. Maijs 2007

"Lets get fucking crazy! I love you. Go crazy! I can't fucking hear you", tā Ozijs šovakar. Tā kā mazs bērns, ticis uz skatuves un, nu, tā priecājas un tik ļoti gaida pūļa atbalstu. Priekšā man stāvēja forši garmatainie, kas jau pirmajā dziesmā novilka kreklus, jeī! ;) Man blakus kreisajā pusē - Frīdis, pa labi no manis visai miermīlīgs pārītis, džekam visa seja pīrsingos. Stāvu starp tiem cilvēkiem un domāju - es esmu parasta, viņi neparasti, vai mēs visi esam unikālie, nu, no šitās sērijas domas. Jo, nu, gluži mans pasākums tas nebija. Pietrūka kaut kādas dziļākas domas. "Go crazy!" un viss? Tā ir Tava ideja? "I love you all" ar tādiem vārdiem viņš tur mētājās. Kāpēc, kāpēc, jāmētājas ar vārdiem. Notrulinās. Un visvairāk jau grrrr, ka ne jau viņš mētājas, bet tik daudzi. Negribu, negribu dzirdēt, ka jūs mani mīlat, ka jūs visus mīlat. Nezinu stiprāku vārdu par mīlu. Kāpēc tas tik ļoti jānoplicina?
Ak jā, vēl tur bija viena sieviete ap gadiem 30 un viņai uz pleca uztetovēts taurenis. Tetovējumus nekad par īpaši skaistiem neesmu uzskatījusi, bet, cik zinu, tas iemesls tetovēšanai ir tāpēc, lai kaut kā pierādītu savu individualitāti, kaut ko tādu oriģinālu, skaistu, ne? Bet viņai uz pleca taurenis, tāds kā katrai otrajai tetovētajai skuķenei. Banāli. Lai gan taurenis pats par sevi simbolizē metamorfozi. Kāpura pārtapšanu taurenī. Mazais, dumjais, glumais pārvēršas par skaisto, cēlo. Eh, bet, nē. Uztaisīt man arī smuku taurenīti uz pleca? :p