- Izmisuma brēciens klusumā!
- 6/14/05 11:45 pm
- Man vēl aizvien sāp. Es tagad esmu nolaidusies tik zemu, ka visādos stulbos veidos meklēju ceļu pie tevis...es gribu atrast ceļu...esmu apmaldījusies, sapinusies, samulsusi...
Viss it kā manā dzīvē iet uz augšu, bet tikai ir tas sāpīgais, ka esmu tik ļoti vientuļa...Tik FUCKING vientuļa!! Man ir tā nauda, kuru visi tīko, kuru varu iet un triekt, kuru varu izmantot kā narkotiku, lai sevi iepriecinātu un uz dažiem mirkļiem aizmirstos, bet tad...tad atkal ir tukšums...nav nekā...
Es ļoti ceru, ka drīz viss mainīsies...man vajag pārmaiņas, man vajag zvanu pie durvīm... - 4 pukst un pukstNu, un tev kā?
- 6/15/05 06:36 pm
-
Zaķīt, protams, ne jau nauda piepilda sirsniņu... Es domāju, ka saprotu Tevi, bet īstenībā, kas to lai zin... Turklāt tam, kam sāpīgi, vienmēr liekas, ka neviens viņu nesaprot... Man 1x bija TĀDS vientulības periods, bet patiešām - īstas vientulības periods, man nebija neviena paša drauga, neviena. Ne jau tikai, ka mīļotais vīrietis un 2 labākās draudzenes pazuda no manas dzīves... nācās visus draugus un attiecības "saražot" no jauna... Bet nesen, kad man arī bija vientulības posmiņš, es jau biju gudrāka un vairs nečīkstēju, jo zināju, ka tā nav nekāda vientulība, ja ir tuvi un mīļi draugi, ja ir kam piezvanīt, ja ir kur pārnakšņot... Visi jau meklē otro pusi, bet draugi taču arī ļoti silda, Tev tā neliekas? :)
- Pateikt atpakaļ
- 6/15/05 10:15 pm
-
tā jau tam vajagadzētu būt, bet kaut kā nav...:)Tagadiņ te tā sēžu un domāju - jau mēnesis pagājis...likās, ka sāpes pazudīs ātrāk, bet nē...paliek ar katru dienu trakāk!Esmu iemācījusies viņas noslēpt pa dienu, bet vakaros, vakaros tās kā melni ērmi lien ārā un paliek tik slikti...tik ļoti slikti, ka liekas tūlīt salūzīsi, bet tā nenotiek - mocības turpinās - noturot mani uz robežas starp salūšanu un izdzīvošanu...Robeža ir tik šaura, ka brīžiem pati vairs nezinu, kurā pusē esmu šobrīd...
- Pateikt atpakaļ
- 6/16/05 09:10 am
-
Ahā, tagad točno saprotu...
Ir 2 patiesības:
Nr.1. Cilvēki, mēs visi, vakarā, naktī, krēslā, tumsā esam visvājākie...
Nr.2. Viens mēnesis jebkuram ir pārāk mazs laiks, lai kaut ko izsāpētu...
Hm, atceros, Sex&City bija tāda formula, ka pārdzīvošanai ir vajadzīgs 2x ilgāks laiks, nekā esi bijis ar šo cilvēku kopā... tā ir ļoti skarba formula gadījumos, kad ar džeku esi kopā kaut vai dažus gadus, briesmas...
Mana formula lai nesajuktu prātā ir šāda: tad kad ļoti, ļoti gribas kaut ko vienu, neko citu un tikai to, nekas cits neinteresē kā tikai tas viens, "īpašais", un visi alternatīvie varianti ir neinteresanti/riebīgi/besī, tad es saņemos un sāku skatīties uz alternatīvajiem variantiem, jo tā tas "īpašais" visātrāk un veiksmīgāk tiek aizmirsts... Un es neteikstu, ka šai metodei man šobrīd būtu slikts rezultāts... :)
Ok, nav ko tik daudz filozofēt, jābrauc tač uz JYSK pirkt pakaramos! :P - Pateikt atpakaļ
- 6/16/05 10:11 am
-
Nu jā, skaidra tā bildīte. Par to pārdzivošanas ilgumu es ar biju dzirdējusi, tad jau labi, ka tik mazu laiku bijām kopā, nebūs ilgi jāgruzās...:)
Labi, ka ir kaijule...:) - Pateikt atpakaļ