liiguc [entries|archive|friends|userinfo]
chikita

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Feb. 5th, 2010|08:08 pm]
linkpost comment

Ladies and gentlemen of the class of '99: [Feb. 5th, 2010|06:50 pm]

Wear sunscreen. 

If I could offer you only one tip for the future, sunscreen would be it. The long-term benefits of sunscreen have been proved by scientists, whereas the rest of my advice has no basis more reliable than my own meandering experience. I will dispense this advice now. 

Enjoy the power and beauty of your youth. 
Oh, never mind. 
You will not understand the power and beauty of your youth until they've faded. 
But trust me, in 20 years, you'll look back at photos of yourself and recall in a way you can't grasp now how much possibility lay before you and how fabulous you really looked. You are not as fat as you imagine. 

Don't worry about the future. 
Or worry, but know that worrying is as effective as trying to solve an algebra equation by chewing bubble gum. 
The real troubles in your life are apt to be things that never crossed your worried mind, the kind that blindside you at 4 p.m. on some idle Tuesday. 

Do one thing every day that scares you. 

Sing. 

Don't be reckless with other people's hearts. Don't put up with people who are reckless with yours. 

Floss. 

Don't waste your time on jealousy. Sometimes you're ahead, sometimes you're behind. The race is long and, in the end, it's only with yourself. 

Remember compliments you receive. Forget the insults. If you succeed in doing this, tell me how. 

Keep your old love letters. Throw away your old bank statements. 

Stretch. 

Don't feel guilty if you don't know what you want to do with your life. 
The most interesting people I know didn't know at 22 what they wanted to do with their lives. 
Some of the most interesting 40-year-olds I know still don't. 

Get plenty of calcium. Be kind to your knees. You'll miss them when they're gone. 

Maybe you'll marry, maybe you won't. 
Maybe you'll have children, maybe you won't. 
Maybe you'll divorce at 40, maybe you'll dance the funky chicken on your 75th wedding anniversary. 
Whatever you do, don't congratulate yourself too much, or berate yourself either. 
Your choices are half chance. So are everybody else's. 

Enjoy your body. Use it every way you can. Don't be afraid of it or of what other people think of it. It's the greatest instrument you'll ever own. 

Dance, even if you have nowhere to do it but your living room. 

Read the directions, even if you don't follow them. 

Do not read beauty magazines. They will only make you feel ugly. 

Get to know your parents. You never know when they'll be gone for good. Be nice to your siblings. They're your best link to your past and the people most likely to stick with you in the future. 

Understand that friends come and go, but with a precious few you should hold on. Work hard to bridge the gaps in geography and lifestyle, because the older you get, the more you need the people who knew you when you were young. 

Live in New York City once, but leave before it makes you hard. Live in Northern California once, but leave before it makes you soft. Travel. 

Accept certain inalienable truths: Prices will rise. Politicians will philander. You, too, will get old. And when you do, you'll fantasize that when you were young, prices were reasonable, politicians were noble and children respected their elders. 

Respect your elders. 

Don't expect anyone else to support you. Maybe you have a trust fund. Maybe you'll have a wealthy spouse. But you never know when either one might run out. 

Don't mess too much with your hair or by the time you're 40 it will look 85. 

Be careful whose advice you buy, but be patient with those who supply it. 
Advice is a form of nostalgia. 
Dispensing it is a way of fishing the past from the disposal, wiping it off, painting over the ugly parts and recycling it for more than it's worth. 

But trust me on the sunscreen. 
linkpost comment

[Jan. 25th, 2010|08:15 pm]
linkpost comment

[Jan. 20th, 2010|02:37 pm]
l
linkpost comment

Kurš raudās pēc tavas nāves? [Jan. 13th, 2010|11:41 pm]
"Reiz nopietni slimu vīrieti ieveda slimnīcas palātā, kurā atradās otrs slimnieks, kas gulēja gultā pie loga.
Kad abi iedraudzējās, vīrietis, kurš gulēja pie loga mēdza skatīties pa to ārā un pēc tam dažas turpmākās stundas iepriecēt pie gultas piekalto istabas biedru, dzīvīgi attēlojot pasali ārpusē.
Dažas dienas viņš aprakstīja, cik skaisti ir koki parkā iepretīm slimnīcai un kā lapas dejo vējā. Citas dienas viņš izklaidēja savu draugu, sīki atstāstot to, ko darīja cilvēki, kad gāja garām slimnīcai.
Tomēr, laikam aizritot, pie gultas piekaltais vīrs kļuva īgns, ka pats nespēj novērot tos brīnumus, kurus viņa draugs aprakstīja. Galu galā viņš sāka pret draugu izjust nepatiku un vēlāk par stipri ienīst.

Kādu nakti pie loga guļošais pacients īpaši spēcīgas klepus lēkmes laikā pārstāja elpot. Otrs vīrs nepiespieda trauksmes pogu pēc palīdzības, bet gan izvēlējās nedarīt neko. Nākamajā rītā paciets, kurš savam draugam bija sagādājis tik daudz laimīgu brīžu, sīki atstāstot pa logu redzamos skatus, tika pasludināts par mirušu un izvests no palātas. Otrs vīrs steidzīgi izteica lūgumu, lai viņa gultu novieto pie loga - lūgumu, kuru slimnieku kopēja arī izpildīja.

Bet, kad viņs paraudzījās āra pa logu, atklājās kaut kas tāds, kas lika viņam nodrebēt: logam pretī atradās ... kaila ķieģeļu siena. "

/Stāsts no R. Šarmas grāmatas "Kurš raudās pēc tavas nāves?"/
linkpost comment

[Jan. 13th, 2010|11:37 am]
link2 comments|post comment

[Jan. 12th, 2010|04:02 pm]
linkpost comment

25 vispārzināmi fakti par sievieti, viņas dabu un uzvedību [Jan. 10th, 2010|01:14 pm]
1. Sievietes dievina staigāšanu pa veikaliem. Tā ir vienīgā cilvēka darbības joma, par kuru viņas var pat teikt, ka ar pilnām tiesībām pilnīgi kontrolē situāciju.

2. Sievietei allaž nav, ko vilkt mugurā. (Pasarg’ Dievs, šim apgalvojumam pretstatīt apgalvojumu, ka skapī visi pakaramie ir aizņemti. Vīrietim uzreiz nepārprotami liks saprast, ka viņš neko nesaprot.)

3. Sievietei raudas nepieciešamas kā gaiss. Taču viņa nekad ar tām nenodarbosies vienatnē, ja zinās, ka vīrietis viņu nedzird.

4. Sieviete vienmēr uzdod jautājumus, uz kuriem vīrietis vienalga neatradīs pareizu atbildi. Tas viņai sagādā gandarījumu, jo liek vīrietim justies vainīgam.

5. Sievietes ir ļoti runīgas. Klusēšana viņas baida, tāpēc viņas izjūt nepieciešamību aizpildīt vakuumu, pat ja viņām nav, ko teikt.

6. Sievietei nepieciešams zināt, ka kāds kaut kur dzīvo sliktāk nekā viņa vai viņas ģimene. Tieši ar šo izskaidrojama televīzijas «ziepju operu» neticamā popularitāte.

7. Sekss sievietei nebūt nav tik nepieciešama lieta. Izskaidrojums ir ļoti vienkāršs: vīrieši sevi piesaista ar fizisko, sievietes — ar emocionālo dabu, tāpēc viņas gūst emocionālu gandarījumu no tā vien, ka zina: vīrietis gribētu ar viņu nodarboties ar seksu.

8. Visās sabiedriskās vietās (teātros, restorānos, koncertos utt.) sievietes izvēlas doties uz tualeti grupā. Tas dod viņām iespēju patenkot.

9. Sievietes neprot glabāt noslēpumu. Un neuzskata, ka viņām nevar uzticēties tāpēc vien, ka atklās noslēpumu divām vai trim draudzenēm.

10. Lai ko arī sieviete darītu, viņa NEKAD nenonicinās tālruņa zvanu un vienmēr skries pie aparāta! Lai kādā izskatā arī būtu.

11. Viņa ir vienīgā būtne pasaulē, kura, pavadot divas trīs dienas kopā ar draudzeni (ceļojumā, viesnīcā, vasarnīcā vai citur) un atgriezusies mājās, nekavējoties zvanīs tai pašai draudzenei, lai apmainītos domām par iespaidiem!

12. Sieviete nevar saprast, kāpēc vīriešiem tik ļoti patīk rotaļlietas (īstās bērnu, kā arī medības, sports, automašīnas, rokas urbjmašīnas, makšķeres utt.). Vīriešiem tās nebūtu vajadzīgas, ja sievietes būtu aprīkotas ar pogām «Ieslēgt» un «Izslēgt».

13. Viens no visbriesmīgākajiem sievietes trūkumiem ir viņas pārliecība, ka starp alus šķirnēm nav nekādu atšķirību!

14. Sievietes pirms gulētiešanas ķemmē matus.

15. Pēc tam kad viņas bijušas dušā, vannasistabā paliek ziedoša tropu meža smarža.

16. Vidējais dažādu piederumu skaits, ko sievietes uzglabā vannasistabā, sasniedz 437 vienības. Vīrietis no tām var noteikt tikai sešas, ieskaitot savu personīgo skuvekli un zobu pastu.

17. Viņas neko nesaprot sportā. Vīrieši skatās sporta sacensības, lai atslēgtos no realitātes. Sievietēm viņi ir tikai atgādinājums, cik viss būtu drausmīgi, ja viņu (sieviešu) nebūtu uz pasaules.

18. Sievietes ir cilvēki, kuriem automehāniķi nekad nesaka taisnību (vīriešiem viņi to stāsta pārpārēm!).

19. Sieviete pie stūres var veikt līkumu desmit kilometru garumā tikai tāpēc, ka baidās apmaldīties viņai ieteiktajā īsākajā ceļā līdz vajadzīgajai vietai.

20. Sievietes ir būtnes, kuras ģērbjas tādēļ, lai dotos uz koncertu un uz veikalu, aplietu puķes, ieveidotu frizūru, atvērtu durvis, atbildētu uz tālruņa zvanu, lasītu grāmatu, pastaigātos ar suni, aizietu pēc pasta...

21. Sieviete ir vienīgā būtne, kura NEGRIB dzirdēt patiesu atbildi uz jautājumu: «Kā es izskatos?»

22. Sievietes mīl kaķus. Tieši tāpēc vīrietis izmanto jebkuru iespēju, lai trāpītu kaķim ar kāju. Kaķi nemīl vīriešus.

23. Sievietes zina, ko grib vīrietis. Tas ir vismīklainākais sievietes parapsihisko īpatnību fenomens, jo vīrietis ne tikai reti saprot, par ko viņš domā konkrētā brīdī, bet vispār reti kad var pateikt, ko viņš vispār grib. Tas fakts, ka vīrieši vairāk par visu grib sievietes, dod viņām iespēju darīt visu, kas vien ienāk prātā.

24. Sieviete gribētu izskaust vīramātes institūciju, lai gan pati lieliski saprot, ka reiz būs «dekāne» tajā pašā institūtā.

25. Sievietes uzskata, ka viņām nav nekāda sakara ar jēdzienu «sievasmāte».
linkpost comment

LOL [Jan. 9th, 2010|03:23 pm]
linkpost comment

Latvija. [Jan. 4th, 2010|02:30 pm]
Esmu novērojis interesantu parādību. Jo ilgāk es esmu prom no mājām, jo vairāk es sāku saprast, kas tieši ir mājas. Kad cilvēks tiek pakļauts grandiozām pārmaiņām un tiek iemests pavisam svešā valstī, sabiedrībā un kultūrā, kur viņš ir spiests adaptēties, viņš sāk redzēt pats sevi skaidrāk. Laikam vienīgais veids, kā uzzināt, saprast un spēt novērtēt pašam savas tautas un kultūras specifiku, ir laupīt to sev pilnībā. Ar katru gadu prom no Latvijas un kļūstot vecākam, es aizvien labāk saprotu, kas es patiesībā esmu, no kurienes esmu nācis, kā tas mani ir ietekmējis un ko es gribu darīt.

Es esmu latvietis, un es sāku aizvien labāk saprast, ko tas nozīmē. Tas nozīmē, ka man garšo ābolu sula. Arī kombinācijā ar citām lietām. Vispār man garšo jebkas, kur ir āboli. Ābolu maize, ābolu pankūkas, ābolu zapte, āboli pie gaļas, āboli cepti un āboli svaigi. Ar viskiju, ar cukuru. Te neviens nav dzirdējis par džeimsonu ar ābolu sulu. Tas tapēc, ka Latvija taču ir ābolu zeme. Latvijā rudens ir praktiski visu gadu, un āboli ir rudens augļi. Austrāļi dzer apelsīnu, mango un aprikožu sulu. Tapēc, ka tie augļi te aug. Kad man kļūst skumji un sagribas uz mājām, es uzēdu ābolus. Vai iejaucu džeimsonu.

Latvieši var iet karstā pirtī, nosēdēt tur ilgu laiku, tad uzgāzt uz akmeņiem daudz ūdens un nosēdēt vēl ilgu laiku pēc tam. Pēc tam sevi (un citus) nodauzīt ar zariem. Tad iziet ārā, pakūpēt vēsumā un iet iekšā atkal. Savādi, bet tev vajag piedzimt sūrā un aukstā klimatā, lai spētu novērtēt pirti. Vēl savādāk ir tas, ka vietējie un brūnie dienvidnieki-iebraucēji, kas ir pieraduši dzīvot daudz lielākā karstumā, kārtīgu saunu nespēj izturēt ilgāk par 3 minūtēm. Žēl, ka viņi nekad mūžā nav redzējuši āliņģi. Viņiem pat prātā nevarētu ienākt kāds praktisks pielietojums tam varētu būt. Nav arī viņi informēti par pirts labo iespaidu uz organisma veselību un imunitāti. Es esmu latvietis, es nāku no kultūras, kurā pirts ir visnotaļ svarīga un bieži vien sabiedriska “tīrīšanās” procedūra, kas palīdz ne tikai fiziski, bet arī garīgi. Es esmu latvietis, un pēc pirts varu skriet vārtīties pliks kupenā. Ja tu esi ar latviešiem, tad pirts ir štelle. Turpat netālu parasti ir arī ābolu sula. Un citas labas lietas.

Latvieši ēd rupjmaizi. Ne tikai ēd, bet arī cep. Acīmredzot pārējā pasaule nav vēl atklājusi, kas tieši tā ir par brīnumainu metodi, kas ļauj uzcept tik garšīgu un augstvērtīgu maizi. Citur pasaulē tumšākā maize, ko var dabūt, ir gaiši brūna rudzu maize, kuru tāpat neviens īpaši nepatērē. Es esmu latvietis, es no rupjmaizes varu pārtikt. Es esmu lepns par mūsu rupjmaizi. Nekur citur pasaulē tādas nav. Es zinu, es esmu meklējis.

Alus. Jūs nevarat pat iedomāties, cik sūdīgs alus ir Austrālijā. Latvija varbūt nestāv blakus, piemēram, Beļģijas vai Vācijas alus brūvēšanas tradīcijām, bet, kad es dzeru izlejamo Tērvetes, Bauskas vai Užavas alu no lielas glāzes, es jūtos kā pilntiesīgs latvietis. Austrālijā lielā daļā krogu alu vispār nelej 0,5l glāzēs. Te alu pasniedz 0,2 vai 0,3 glāzēs. Austrāļi nav bijuši pakļauti ne krievu, ne vācu “kultūrai”, un tapēc parasti kļūst stulbi pēc kādas 3. vai 4. alus glāzes. Latvietis var dzert alu, tad pāriet uz kaut ko stiprāku (ar ābolu sulu), tad pāriet atpakaļ uz alu un pēc 5 stundām vēl būt ar pietiekami daudz skaidrā saprāta, lai saorganizētu sev biznesa dīlu un atrastu 10 jaunus draugus, un tad vēl nakts vidū uzceptu sev kartupeļus. Saprātīgākais, ko vietējie šeit var izdarīt – tikt izmesti no kroga. Pusnaktī, jo tad visu šeit slēdz ciet. Par šņabja kompresi šeit nav neviens dzirdējis, un, ja tu kādam iesaki uz saaukstēšanos iedzert karstu tēju ar balzāmu vai upeņu sulu – tevi nesapratīs. Es vienu rītu pēc pagarākas nakts aizgāju ciemos pie saviem šejienes draugiem, ar kuriem biju ārā. Aiznesu brokastis. Teicu, ka tā ir latviešiem tradīcija – vest draugus pēc garās nakts brokastīs atlabt vai vismaz aizsūtīt īso ar tekstu “Nu? Dzīvs?”. Viņi atbildēja, ka tā ir foršākā tradīcija, kādu viņi ir dzirdējuši.

Es lepojos, ka nāku no valsts, kurā ir vissimpātiskākās meitenes pasaulē. Tas ir fakts. Mums ir vienkārši labāki gēni. Mēs esam paņēmuši tikai labākos gēnus no visām nācijām, ar kurām esam sajaukušies. Vispirms no skandināviem, tad no vāciešiem, tad no krieviem. Tie, kas Latvijā uzturas pastāvīgi, noteikti ir pieraduši un to uzskata par pašsaprotamu. Velti. Latvijas meitenes ir iemesls visas pasaules naidam un skaudībai. Nevienu neinteresē Ziemassvētku egle. Aizved amerikāni, britu vai austrāli uz “Pienu” vai “Kefīru”, un viņš tur paliks uz visu atlikušo dzīvi. Tas nav tikai izskats – tā ir arī atraktivitāte. Es esmu daudz kur bijis un droši saku, ka tā, kā ir Latvijā, nav nekur. Mēs droši vien zviedrus hokejā tā arī nekad neuzvarēsim (zinu zinu, bet bullīši neskaitās), bet, ja mēs cīnītos pasaules foršāko meiteņu čempionātā, tad Zviedrijai būtu viens sūdīgs amatieru klubs kaut kādā D-kategorijas līgā.

Labi, nav mums skaistāko kalnu, pludmaļu un palmu. Klimats mums ir sūdīgs, un nav mums tā stiprākā enonomika. Nav mums savas stipras, vienojošas identitātes. Mēs esam jauni, nepieredzējuši. Taču mums tāpat ir maza, mīlīga valsts ar mazu galvaspilsētu, kas tik tiešām ir Parīzes miniatūra. Mums ir forši cilvēki, spējīgi cilvēki, draudzīgi cilvēki. Ja vien mēs varētu atmest savu skaudību un greizsirdību, nedzīties tik ļoti pēc lielākas mājas, lielākas mašīnas. Ja vien mēs iemācītos padalīties ar citiem – ja ne materiāli, tad vismaz idejiski. Ja mēs varētu iemācīties izdarīt kaut ko labu nevis peļņai, bet vienkārši kopējam labumam, tad ļoti iespējams, ka mēs vienu dienu pamostos vienā nudien foršā valstī.

Ar identitāti ir tā, ka to var atrast tikai to pazaudējot. Varbūt ir vajadzīga vesela emigrantu paaudze, lai kaut kas mainītos. Lai mēs pamostos un saprastu. Varbūt tas ir vienīgais veids kā mainīt domāšanu. Varbūt vajag šad tad visu pazaudēt, lai to pēc tam spētu novērtēt. Varbūt viss, kas notiek, notiek uz labu. Es zinu, ka es mūžīgi šeit nepalikšu. Vienu dienu es atgriezīšos un darīšu kaut ko, lai parādītu pārējai pasaulei, cik forša ir mana valsts. Pirts dēļ, ābolu sulas dēļ, brūkleņu zaptes dēļ un visa tā dēļ, kas man pietrūkst.

Galu galā, es esmu latvietis.

Laimīgu Jauno Gadu. Brauciet godīgi.

/Reinis Traidās/
link1 comments|post comment

[Dec. 24th, 2009|08:00 pm]
linkpost comment

[Dec. 24th, 2009|07:59 pm]
linkpost comment

[Dec. 10th, 2009|04:58 pm]
linkpost comment

[Dec. 8th, 2009|04:02 pm]
link1 comments|post comment

WHEN I GROW UP... [Dec. 6th, 2009|10:36 pm]
linkpost comment

[Nov. 26th, 2009|07:31 pm]
link1 comments|post comment

[Nov. 12th, 2009|06:15 pm]


linkpost comment

[Nov. 11th, 2009|04:51 pm]
.uʍop ǝpısdn plɹoʍ ʎɯ uɹnʇ noʎ
linkpost comment

[Nov. 6th, 2009|09:18 pm]
linkpost comment

[Nov. 2nd, 2009|12:22 am]
BLOW - cause there is so many things you can BLOW.
linkpost comment

navigation
[ viewing | 100 entries back ]
[ go | earlier/later ]