tas ir trākākais kas var būt - šitādā noskaņā kaut ko mācīties
Ezîša emuāri
.o0
Brīvdienaaa
Posted on 2010.11.05 at 15:54
Beidzot nedēļa galā un var ar vieglām uzacīm skatīties uz dažādām lietām, ko gribas padarīt. Pašlaik sēžu ar tējas krūzi blakus, ģitārās pastiprinātājs rada maigas un tikko tveramas vibrācijas.
Man patīk mans laptops.
Divritenis un laptops ir divi ļoti labi izgudrojumi (:
Man patīk mans laptops.
Divritenis un laptops ir divi ļoti labi izgudrojumi (:
velo brauciens `10
Posted on 2010.06.19 at 20:51
„Brauciens” sākās ceturtdienas rītā, Kazuļos. Abi ar Edgaru apbruņojām riteņus ar ceļojumam nepieciešamām mantām un ap pus10 devāmies uz tikšanās vietu ar pārējiem ceļa biedriem – Kārli un Paulu. Sākotnēji bija paredzēts, ka mēs tiksimies ap 9 tuvu pilsētas robežai, bet izkasījāmies tikai ap pus12.
Pirmā pietura pēc Jelgavas bija Rullīšu karjers, kurā iestiprinājāmies ar pāris dzērieniem, secināju, ka Cēsu alus man negaršo :D. Devāmies tālāk, mīties kļuva nedaudz grūtāk, iespējams, pretvēja dēļ, iespējams, pēc aliem, kurus izdzērām pa ceļam pāris pieturās.
Pārvarējām attālumu līdz Zaļeniekiem, kur apēdām gardas picas, atstājot bez iecerētās maltītes vietējos ļautiņus. Ieņemtā „masa” izsita atlikušo reibumu no galvas, izlēmu, ka līdz gala punktam nepiedalīšos alus baudīšanā.
Nākošie kilometri , pūteļu pietura, saņemšanās à tuvojamies Kārlim solītiem Tērvetes „kalniem”, kuri, salīdzinot ar pagājušo reizi, nesagādāja īpaši lielas grūtības.
Pirms došanās uz gala punktu Tērvetes veikaliņā iegādājamies pārtiku, padzērienu.
Braucot uz „Auziņām”, vēlējāmies saīsināt ceļu, bet iemaldījāmies pagalmā, kur laipns tantuks lika mums saprast, ka vajadzēja turēties pie sākotnējā maršruta :) Toties varējām ievērtēt vietējās daudzstāvenes.
Iebraucām Endija Rezidencē, uzcēlām teltis, iekārtojām virtuvi, sākām rūpēties par malku, ko šoreiz vajadzēja gādāt (cirst) pašiem. Jāatzīst, ka sacirstā malka ne tikai mūs nodrošināja ar ēdiena pagatavošanas iespēju, liesmas siltumu vakara gaitā, bet arī ar rīta Nescafe , un arī tad malka vēl palika nedaudz pāri.
Pa vidam noslēpāmies meža pudurī, kur māvām Latviešu dziesmas. To ievērtēja daži riteņbraucēji, iespējams, tas viņus aizbaidīja prom no šīs vietas.
Šoreiz neatnāca gaidītais mežsargs, bet viņa vietā atnāca kāds svešinieks, kas tika pagodināts ar klusu noskatīšanos, kamēr šis nāca no un uz nezin kur.
Rīts nāca ar jaunu pārbaudījumu – pašsajūta pēc vakardienas dzēriena bija drausmīga, galva peldēja pa gaisu, ļaudamies inercei, kājas negribēja celt stāvus. Bet tā kā iepriekšējā vakarā es piebeidzu ūdeni, ar Edgaru devāmies uz veikalu. Tur piesardzīgi iestiprinājos ar gaļas pīrādziņu un dalījāmies ar E priekā par iespēju padzerties pienu. Mūsu brauciens uz veikalu iepriecināja arī Kārli un Paulu, kuriem jebkuros apstākļos saglabājas „pilsētnieciska” apetīte. Piens un pončiki viņiem nāca pie sirds :)
Ar zināmu gurdumu savācāmies un devāmies mājās! Atpakaļceļā aizgāja ap 2 stundām.
tā laimīgā diena atnāca .. :)
Posted on 2010.01.29 at 13:00Current Music: Indy
.. Tas viss sākās mēnesi atpakaļ.. bez pāris dienām. Biju labi atpūties, Ziemassvētku brīvdienas pavadīju "skromno" , bet biju atpūties, un tad vēl Jaunais gads, kopējā noskaņa un tā tālāk :)
Sākās sesija, kalendāra lapiņas sāka birt kā rudens lapas.. Cēlos ātrāk par sauli, gāju gulēt vēlāk par nakts atnākšanu.
Pirmā tapa Apkure, tad ie-starpināju Kreili, bet tad ātri noreaģēju un ķēros klāt Arhitektūras kūtij. Nogurumu pilnīgi vienmēr pieveica tēls, kas skandināja pildspalvu pa manām baltajām lapiņām. Gandrīz varēja just, ka zaļā grāmatiņa palika smagāka.. Tomēr tie brīži bija gaužām īsi, un to dotais lādīņu jau drīz vajadzēja aizvietot ar pašiedvesmu, uztraukuma draugu - Adi, jeb adrenalīnu.
Pildot Kreiļa laborīšus, atklāju, ka man interesē būvkonstruktora prakse, vismaz tādā līmenī. Uz gruntsmehānikas eksāmenu nācās lūgt veco labo veiksmi, tāpat arī uz arhitektūras eksāmenu, un zini, palīdzēja, principā izdarīja lietu manā vietā, negaidīti labi rezultāti.
Bet nu ko tur, jāšķir nākošā lapa. Un tā saksies, jau šodien, jau tagad, jau šobrīd - es taisos atpūsties, notīrīt Pērli (viņa to ir pelnījusi ), aizbraukt ar Tiju uz Šerloka Holmsu, ko jau tik sen gribas izdarīt, iedzert kādu aliņu, noreibt, laist lielo luni, samīļot Tiju, samīļot viņu gultā un ilgi nelīst no tās ārā (: Noskatīties Bendžaminu, un bezrūpīgi paspēlēt kādu spēlīti, piemēram Age of empires (:
Sākās sesija, kalendāra lapiņas sāka birt kā rudens lapas.. Cēlos ātrāk par sauli, gāju gulēt vēlāk par nakts atnākšanu.
Pirmā tapa Apkure, tad ie-starpināju Kreili, bet tad ātri noreaģēju un ķēros klāt Arhitektūras kūtij. Nogurumu pilnīgi vienmēr pieveica tēls, kas skandināja pildspalvu pa manām baltajām lapiņām. Gandrīz varēja just, ka zaļā grāmatiņa palika smagāka.. Tomēr tie brīži bija gaužām īsi, un to dotais lādīņu jau drīz vajadzēja aizvietot ar pašiedvesmu, uztraukuma draugu - Adi, jeb adrenalīnu.
Pildot Kreiļa laborīšus, atklāju, ka man interesē būvkonstruktora prakse, vismaz tādā līmenī. Uz gruntsmehānikas eksāmenu nācās lūgt veco labo veiksmi, tāpat arī uz arhitektūras eksāmenu, un zini, palīdzēja, principā izdarīja lietu manā vietā, negaidīti labi rezultāti.
Bet nu ko tur, jāšķir nākošā lapa. Un tā saksies, jau šodien, jau tagad, jau šobrīd - es taisos atpūsties, notīrīt Pērli (viņa to ir pelnījusi ), aizbraukt ar Tiju uz Šerloka Holmsu, ko jau tik sen gribas izdarīt, iedzert kādu aliņu, noreibt, laist lielo luni, samīļot Tiju, samīļot viņu gultā un ilgi nelīst no tās ārā (: Noskatīties Bendžaminu, un bezrūpīgi paspēlēt kādu spēlīti, piemēram Age of empires (: