Ezîša emuāri

4 dien izlasīju rakstu par kāpšanu kalnos. Visvairāk atmiņā iespiedās tas, ka kāpjot kalnā, Tu atstāj visas savas rūpes, aizspriedumus un tml. mākslīgi radītās lietas uz zemes. Tur cilvēks ir tāds - kāds viņš ir - tīrs. Un tas ļauj skatīties uz lietām , bez dažādiem ik dienas radītiem filtriem, kas patiesībā, bieži padara mūs tuvredzīgus, ja ne aklus. Restart.

Šīs brīvdienas, ir trieciens pa manu mizu. Un varbūt nepārāk stiprs, bet pietiekošs, lai saprastu, ka miza patiesībā ir plastilīns.