Tagad jau par vēlu, mehānisms jau ir iedarbināts.
Kad projekts tika izskatīts,neatceros, kas toreiz bija ministri, bet Repšem, liekas, nebija liela teikšana. Tjipa mēs- tauta, esam akli un stulbi, nesaprotam, ko nozīmē ilgtermiņa ieguldījumi, ka visi šie šobrīd nepopulārie lēmumi nākotnē dos labus augļus... dzīvosim, redzēsim.

Bet man, īstenībā, ir nedaudz savādāks gadījums. Es iestājos budžeta grupā, bet akadēmisk parādu dēļ nācās pāriet uz maksas grupu. Nevienu izņemot sevi (un visu pārējo pasauli) nav vērts vainot. Kad sāku strādāt, darba bija daudz, slodze liela (no 830 reizēm līdz 2200, reizēm arī brīvdienās), alga maza, darb smags, ar akādēmiskajiem parādiem netiku galā, mācīties turpinu, bet ne strādāt. Nu labi, es dzīvoju pie vecākiem, bet brīnos, kā citi cilvēki par tādu naudu dzīvo - pērk pārtiku, apmaksā rēķinus, uztur ģimeni....

(Reply to this) (Parent)