lost in heart ♥

2/12/08 09:26 am
Redzams.
Klātesošs.
Noteikti pamanāms.
Kas tāds, ar ko mums bijusi darīšana.
Un kas galu galā pārņem mūsu prātu.

..līdz mēs vairs nespējam domāt ne par ko citu.

baidoties krist, mēs pārstājam augt / baidoties raudāt, mēs pārstājam smieties

SIEVIETES ČE iziet ielās
0 comments Leave a comment

pī..iela
2/7/08 04:08 pm
Karoče, jāsāk meditēt
4 comments Leave a comment

2/4/08 08:37 am
Slūžas ir atvērtas, tad nu redzēs, kāda straume būs ūdenskritumam..
1 comment Leave a comment

šodienas atziņa
1/28/08 02:00 pm
Nekļūdās tikai tie, kas neko nedara!
:)
0 comments Leave a comment

1/19/08 04:50 pm
Vajadzētu jaunu likumu valstī - nedot teļiem buļļu dzērienus!
0 comments Leave a comment

1/16/08 09:29 pm
"Es atvēru logu. Ielaidu auksto nakts gaisu, noģērbos un iegalvoju sev, ka spēju pretoties aukstumam. Es tur stāvēju un neko nedomāju, vienīgi jutu savas plikās pēdas uz grīdas un sapratu, ka redzu Eifeļa torni. Manas ausis dzirdēja suņu rejas, sirēnu skaņas un neskaidras sarunas.
Es nebiju es, es nebiju nekas - un tas bija brīnišķīgi."
Current Music: gustavo santaolalla - tazarine
Current Mood: zahir
12 comments Leave a comment

1/14/08 09:09 pm
un mani vienmēr ir iefascionējis kā sievietes cīnās ar "čābīgu" dienu. tā vietā, lai aizietu uz bibliotēku un brītiņu pasēdētu bērnu literatūras nodaļā, vajag nopirkt pa diviem izmēriem mazākus džinsus (drīz derēs, jā jā) vēl dažas šmotkas, lai pēc tam iepirkuma maisiņu iebāztu kaut kur kaktā, pārnākot mājās. jo acīmredzamais ir tāds, ka to drēbju ir tik daudz, ka burtiski nav kur vairs likt. ir jāpērk jauns skapis.
vai palika labāk? noteikti nē.
tam domāts ir alus
14 comments Leave a comment

1/14/08 04:31 pm
viens mirklis un visa dzīve ir savērpusies tik daudzos matriksam cienīgos atmugurisku kulēņu lēcienienos, ka sejā gribās ietriek aukstas leduspuķu šķembas
0 comments Leave a comment

1/14/08 10:26 am
bļin, biju tik tuvu, bet nesanāca pieskarties Daksim. Kā es to spēšu pārdzīvot?! :)
Current Music: Elli U - "Esība smaržo" :))
2 comments Leave a comment

1/8/08 09:17 am
Makjuans Ians "Piedošana". Joprojām nevaru attiet. Šodien no rīta likās, ka visur redzu Brionijas izskatā mazas meitenītes. Tādos momentos sirds spēji saraujas..
11 comments Leave a comment

Pasaki SVEIKI
1/6/08 10:38 pm
Liekas tik muļķīgi, bet ja salīdzina izsapņotās piecas dienas Berlīnē, tad jāatzīst, ka atlikušās atvaļinājuma 2 dienas te pat MĀJĀS bija daudz reiz sirsnīgākas, aizkustinošākas, mīlīgākas, mierīgākas un vnk burvelīgas. Es mīlu MĀJAS. Tāpēc es nesaprotu, kā spēšu aizbraukt. Jo te ir viss, ko es mīlu un viss, kas man liek justies saskaņā ar sevi un neliek man pārmest, ka ar dažiem ir tik grūti atrasties uz viena viļņa un bumba vislaik sprāgst. Te man pastāv tiesības izvēlēties. Harmonija it visā. Un ir tik viegli... Vari būt dīvains, īgns, bērnišķīgs, sarkastisks, mīļš uz vella paraušanu visu dienakti. Bez nosodījuma.
Kaut būtu vasara un es guļammaisā varētu gulēt uz šķūnīša jumta. Brinģos stindzinoši vējainajās ziemas naktīs zvaigžņotās debesis izsteigti aicina kopā ar viņām dejot, bet tad, aizdomājoties līdz ar nostāstiem, ka katra zvaigznīte ir kāda mirušā dvēselīte, tad tā mazlietiņ paliek neomulīgi un romantika kaut kur zūd... Tumsā, manā kalna galā, kad apkārt vējš ieskrienas un vilki gaudo no toletes puses (naktī tur iet tikai nenormālie, jo tumšie krūmi mudž un čum no briesmoņiem un dibens var piesalt pie cauruma, jā gan). Vienai ziemas nakts sprēgonī man nepatīk atrasties ārā. Nu dien. Spocīgā mājas ārlampa dzenā veļus šurp un turp..
Un zinies, es redzēju krītošu zvaigzni, kādu dvēselīti, kas nolaidās atpakaļ uz zemes... Ziemā tās nekrīt tik bieži, tāpēc parasti aizraujas elpa. Es iedomājos vienu vēlēšanos. Pareizāk - centos to noformulēt. Bet tad es fiksi sapratu, ka tā formulēšana bīdās tajā virzienā, kurā es cītīgi strādāju, lai pierādītu, ka mātes dabas ieliktie instinki ir apčakarējami. Un tad, kad ķēros pie otrās vēlēšanās formulēšanas, zvaigzne jau bija nokritusi.. Un tā jau kādu gadu. Vot tas gan iedzen skumjas. Jo es krītošām zvaigznēm ticu. Vismaz kaut kam.
Vislabāk ziemas naktīs ir skatīties zvaigznēs no siltas mašīnas uz kāda piesniguša izbraucama lauku ceļa, lēnām braukt uz priekšu, izslēgt gaismas un ļaut, lai baltais sniegs, mēness un zvaigznes aizaicina uz pirtiņu. Tad ļaut sevi kārtīgi nopērt. Sārts kā zīdainītis. Pārguris un apgarots. Un pirms tam uzcept ābolkūku sen nesatiktiem mīļumiem.
Bet šodiena, šodiena vispār bij skaista. Rīts iesākas ar pēdējo manu mīļo māju mīkstā madrača sajūtu noķeršanu, kādas pāris minūtes satinoties palagos un cenšoties uzsūkt tā mīkstās vibrācijas, kad tajā grozies, sarinities un velies. Ārā no gultas kāpt negribās, jo krāsns pa nakti ir izdzesinājusi istabu. Bet kad dzirdu, ka tētis virtuvē skalda skaliņus un no virtuves nāk kārdinoša kafijas smarža, es ļaujos..
Šķiet, ka es varētu nodibināt svētdienās avīzes lasīšanas pulciņu. Lemon bārs tam būtu kā radīts. Makaroni ar garnelēm, siltas ķiplokmaizītes sierā un ar olīvēm, alus un jauka sabiedrība. Katrs ieurbies savā avīzē. Stundas šādā gaisotnē paiet nemanot. Un tad vakars noslēdzas ar Putnu operu. Man dakters Dūlits vienmēr ir šķitis jauks personāžs un kanāriju putniņiem ir skaists bērniņš.
Rīt pirmā darba diena šajā gadā. Bet es jau neiešu to sabojāt ar šādām domām, man vēl ir brīvības laiks. Nakts ar mani.
Current Music: deep dish - say hello
12 comments Leave a comment

12/28/07 10:25 am
Produktīvi iesākās diena. Krievu kolēģēm iemācīju latviešu izteicienus "Uzmest lūpu", "iekrist acīs", "laist luni" , par to viņas man apsolīja neteikt vairs "Hello from Marss" ik reiz, kad es "KO KO!?", "KAS KUR KO!?" saku, ja nedzirdu, ko viņas man saka. Mēs jau zinām, ka es nevaru darīt divas lietas vienlaicīgi. Un es pilnībā esmu pret pārmetumiem, ka nevis nedzirdu, bet vnk nesaprotu, ko man saka :) nu vot, ерунда получается.
Un man uz galda stāv 2 dikti auksti apelsīni - pa taisno no Spānijas piegādāti 8)
Un šodien ir mana pēdējā darba diena šinī gadā. Nā nā nā

Valdi, ko nezvani?..laimiigu jauno gadu, sennedzirdetais...
5 comments Leave a comment

12/27/07 09:14 am
Es pat šorīt nedusmojos uz to, ka sabojāju rīta kafiju ar vecu cukuru. :) Man ar rītdienu sākas atvaļinājums. Nā nā nā. :)
Turklāt tai pat laikā joprojām neatstāj sajūta, ka esmu iesprūdusi kaut kādas starprealitātes starpgalaktikā. 5 dienas nonstopā gulēt, ēst, klausīties Westlife, līdz vēmienam pārlasīt visus iespējamos vēl neizlasītos "Privātās dzīves", "Kas Jauns" numurus, skatīties TV (kaut pirms tam tam veltīts labi ja 5h mēnesī), Jacekā noskatīties gandrīz visas DRAUGIEM pirmās sezonas sērijas, izmēģināt, ka manā vecajā kompī joprojām darbojas iezvans un tur atrodas visādi elektroniski mani dvēseles atgremojumi, kuros es vairs neatpazīstu sevi, un nu jā - beigās piecdienieku noteikti vajag noslēgt ar Beverlīhilzas pārtiju (nothing but Brenda) :)
Un VISA tā rezultātā cilvēks IESPRŪST! Tu ar iesprūstu!!! JŪS VISI IESPRŪSTU!!! Un bonusā arī varētu sajukt prātā. Bļin, tāda bezjēdzīga laika nosišana. Mamma jau man ar iebakstījā dvēselē, ka viņa lūk guļot vismaz mazajam Robertiņam izadīja divus vilnas zeķu pārīšus. A man riebjas adīt! Nu dien!
5 comments Leave a comment

12/26/07 10:57 pm
agri vai vēlu iezogas cinisms
bet es atsakos ar to cīnīties
Current Music: westlife - angel
8 comments Leave a comment

12/21/07 10:33 am
Es esmu VISNEPIEMĒROTĀKAIS cilvēks visā šajā plašajā pasaulē, ar ko draudzēties.
Bet neviens man līdz pat vakardienai nebija teicis, ka tieši tāpēc es viņam patīku.
0 comments Leave a comment

Vecākus sirdspukstus Jaunāku sirdspukstu