June 26th, 2008

• 6/26/08 12:12 pm
• Esmu jau ceļa jūtīs uz Gruziju.. Baisi īstenībā.
  Vakar nopirku pirmo grāmatu. "Pēdējais orks". Nu dien nav žēl izdot 16Ls par labu grāmatu. Vēl vajag Gabriela Garsijas Markesa romānu "Mīlestību holēras laikā" un dažas vēsturas grāmatas un kartes :) Tad tikai paliks nopirkt biezu vējaku, 55l mugureni, zābakus un vēl pēdējās potes dibenā sagrūzt.
  Kā puņķis uz drāts.
  A te tev nu atbalts: "Šodien kaka ir tikai 26. jūnijs a tev jau mīlestība holēras laikos. Nopērc gumijniekus un prezervatīvus arī, ja nu viņiem tur nav :D "
  Vēl vajadzēja pieminēt iegādāties zelta gredzenu un samācīties karatē, lai neviens neiedomājas nolaupīt, aicinot doties piknikā. Kā man tas tika minēts nesenajā antropologu sanāksmē.
  Dabūs pa koko, ja daudz izrunāsies :)
  Nu ko var mani apcelt un kaitināt, man tak tā jau gana par ko satraukties. :) Turklāt ar vien vairāk sāk izklausīties, ka dodos uz kaut kādu izvarotāju zemi. Pēdējais kronis visam bija, kad pirms 5 dienām mans onkulis brālēna izlaiduma grilēšanā paziņoja (pēc jau vairākām smadzenes skalojošām lekcijām citās tikšanās reizēs) pašu bargāko ZINĀMO faktu - tur dzīvo tumsoņi, kas tevi ar varu ievilks krūmos, paņems priekšā un pēc tam gardi pasmiesies. Mammai jau atkal sāka raustīties apakšlūpa. A veči tik paši smīn. Maitas tādi. Tad gan es paliku dusmīga. Un būšu dusmīga, ja atkal tiks pacelts šāds tēmu loks. Es jau saprotu, visi satraucas par mani. Bet nu es taču esmu tā tur. Par to tur nevajag satraukties. Tā tur ir liela un pat pārāk prātīga meitene.
  
• Comments have been disabled for this post.