December 17th, 2007

• 12/17/07 12:24 am
• man patīk, ka pašai sev uzdotais virzās pa pēdām kā tāds nepacietīgs gaudojošs vilks, līdz tas apēd finišu! Un tad var savējiem sugas brāļiem paziņot IR IR IR! Ir tik jauki vērot kā katra mazā uzvara aizved pie vienas lielās..
  ...
  Un vienu dienu man tas izdosies. Un pats jocīgākais, ka ar katru nodzīvoto dienu man kaut kādā veidā ar vien vairāk gribas attālināties no cilvēka. Varbūt tāpēc, ka esmu vilks? Ššššakālis. Prēriju suns. Tas nāk tā cikliski. Nu gluži kā menstruālais cikls. Attālināties, atradināties - no visa, kas liek būt atkarīgam (fiziski, emocionāli) no kāda. Bet tas nenozīmē, ka es esmu beigusi vai drīz beigšu apbrīnot cilvēku. Nē. Vienkārši ir lietas, pavisam vienkāršas lietas... Priekš vilka, šššakāļa, sasodītā prēriju suņa.. Un es ticu, ka kādā kalnu pakājē, vienā dienā un vienā tās dienas maģiskā mirklī man gluži kā brīnums no gaisa tas izdosies. Viva la..
  Un ne citam lemt vai tas ir skumji vai tas ir skaisti. Un tu jau pats to zini!
  Un galu galā tas ir tikai cikls. Vai varbūt arī nē. Bet salsu es sākšu mācīties dejot jau drīz. Viena no lietām, kur cilvēks-vilks-šakālis var aizmirsties. My soul is dancing. Un ir tik labi, nezināt spāņu valodu, bet uztvert ritmu. RITMU, mazais!
  
• Current Music: viva la - Cubonito "Pideme"
• 5 commentsLeave a comment