October 1st, 2007

• 10/1/07 09:14 am
• Kāds vienmēr būs visgudrāks par mani. Vismaz jau "sarunas par Kārli".. Aiz tām pelēkajām nekas neaizķeras. Bet atziņas tik aug un aug augumā un sāk jau kāpt tajā. Bet vakar bija lieliska diena! Redzēju labu filmu par princesi Lunu un viņas bruņinieku, kas viņu, tiepšu, ar visu viņas apsargājamo pūķa olu (iespējams pēdējais pūķis pasaulē) izglāba un atsvabināja no algotņu pakaļdzīšanās. Viņiem bija mīlestībiņa. Un visbeidzot alus dienas noslēgumā kā īstena svētdzira remdēja manas slāpes. Izlasīju vienu grāmatu pirms gulētiešanas (tāds short variants) - un brīvprātīgi vēlu naktī (agri no rīta) tiku iesviesta sīvā murgā un pamodos no tā, ka atskanēja šausmīgs blīkšķis pa palodzi. Vēl joprojām nedomāju, ka tas bija īsts. Man sāk izdoties nebaidīties no maniakāliem iebrucējiem, kad esmu viena mājās. Jo jau pēc 2 min es dzirdēju raupju vīrieša balsi. Bet tā nāca no galvas. Dažas sek gan tam neticēju. Jā, tur viss slēpjas.
  
  Aizmiedz ar - "rīt manas jaunās dzīves pirmā diena".
  Pamosties ar - "šodien manas jaunās dzīves pirmā diena".
  
  Škic
  
• 1 commentLeave a comment