Vakar vilkos mājās un domāju par to, kas man atkal kārtējo reizi riebjas kādā cilvēkā. Un tad es pēkšņi attapos, ka bieži vien pēc kāda laika, kad man kaut kas ir riebies, es pati attopos situācijā, kad es uzvedos tieši tāpat... Un vakar es domāju par to, kā man riebjas kaulkārnās meitenes, kam jau visas ribas saskaitāmas, bet viņas vēl sūdzas, ka ir resnas un pēc vienas apēstas salātlapas jau plāno kārtējo diētu. Līdz nelabumam riebjas!!! Bet šoreiz jau ar cerību, ka es pati kādreiz tāda būšu. :)
P.S. Un tad es atvilkos mājās ap pusnakti un virtuvē TĀ smaržoja mammas taisītais sautējums, ka es ar dakšu ieniru pannā un apēdu savu cerību...