vispār baigi interesantie tie kristiešu pasākumi, ja distancējas no idejas un mērķa, ar kuru cilvēki sanākuši kopā.
kur vēl var paskatīties, kā mūķenes spēlējas ar blakus stāvošas sievietes bērnu un jūsmīgi rausta to aiz mazās kājeles? blakus kāda kundzīte nevar sagaidīt, kad mācītājs ar dievmaizi beidzot atnāks līdz viņai un sāk lauzt un lieliem gabaliem ņammāt šokolādi. vienīgie cilvēki, kas te izskatās materiāli nodrošināti, ir tūristi un divi cirvji - viens melnā bembī un otrs melnā mersedesā. abi izdomāja šķērsot laukumu, kurā ceļos nometušies mises dalībnieki. nesanāca viņiem. parūcinājuši savus limuzīnus kādas 10 minūtes, saprata, ka jāmeklē cits ceļš. bet šitas pat man aizdeva dusmas. reliģija, protams, ir katra cilvēka paša izvēle, bet tā tomēr arī ir kaut cik jāciena.
bet, kad garīdznieki ar ziedojumu traukiem apstaigāja savas aitas avis, visi pensīši no saviem pārdesmit gadus veco, noputējušo mētelīšu kabatām naski vilka ārā knapajās pensijās sataupītus piečukus.