nācu tikko mājās un paspēju gan noziņot par ūdensvada avāriju 6.tramvaja galapunktā, gan iedot vienai sievietei naudu uz ielas.
stāvēja tāda nošņurkusi, nelaimīga un, kad gāju garām, sākumā teica, ka telefonam nobeigusies baterija, bet tad prasīja, vai nevaru iedot naudu. vispirms telefona kredītam, pēc tam jau teica, ka bērnam. dievojās, pavēra vaļā jaku un rādīja krustiņu, pēc tam pavilka uz augšu kreklu un demonstrēja lielu ķeizargrieziena rētu uz vēdera. atdevu savu sīknaudu un tad viņa visu sabojāja. teica, ka es varētu aiziet pie viņas uz mājām, paskatīties bērniņu, un varbūt man ir nauda uz kartes?
- tā gan nedari.
pateicu un gāju projām, un vairs nejutos, ka būtu palīdzējusi.