neticami. :)
es biju viena no tām divām meitenēm, kas pirmās uzkāpa kalnā Akmeņupīti skatīties. :))
liels paldies par skaļajiem saucieniem, lai nebraucam garām un vēl lielāks paldies par viesmīlību pie ugunskura. es tā arī beigās nesapratu, kas tie par fotogrāfiem nekurienes vidū, kas tik mierīgi prāvam bariņam slapju airētāju atvēlēja savu vienīgo ugunskuru un meža idilli. :))
šoreiz ar kājām uz Akmeņupīti gājāt?