domāju, ka šis ir dokumentēšanas vērts fakts - 27.marta 57.februāra rītā plkst.9 ārā ir mīnus 7 grādi, visi koki nosarmojuši balti un zemi joprojām klāj ledū sasalis, dubļains sniegs. pavasaris, ja.

vēl šī ir viena no retajām dienām, kad es vēlētos būt par dažiem tūkstošiem latu bagātāka tā vienkāršā iemesla dēļ, ka es gribētu atbalstīt Mārtiņu Zvīdriņu ceļā uz Japānu, kur viņš 26.aprīlī gatavojas noskriet 161 km apkārt Fudži vulkānam (9000 metru augšup).

es nepazīstu Mārtiņu Zvīdriņu, nezinu, ar ko viņš nodarbojas, un uz ielas, visticamāk, neatpazītu, bet man patīk viņa mērķi un jauda, ar kādu viņš uz tiem iet.
liekas tāds motivējošs bezgalīgās enerģijas atoms vispārējā, lēnajā, sabiedriskajā pašplūsmā.

nu, es vismaz paturēšu īkšķus no sirds - dažreiz kosmosā nosūtītās domas un vārdi materializējas. mazums, CocaCola, Samsungs, LMT vai kāds cits tomēr sadzirdēs un nolems viņam iedot kādu piķīti.