Tome of Memories - Smartphone

Es ilgu laiku staigāju apkārt ar aizvēsturisku klausuli. Tik aizvēsturisku, ka viņai krāsa nolupa pavisam un vairs nebija pietiekami reprezentabla, lai es viņu varētu atļauties lietot darbā. Bija pienācis laiks jaunam telefonam.

Iekšējā cīņa bija asa un gara (apmēram pus gads dvēseles izmeklēšanas). Man šķita, ka man ir nepieciešams prasta un izturīga jauna konvencionālā klausule, taču laikmeta gars un publiskā doma jau sen bija sēdusies uz smartphonu vagona. Lēnām un mokoši es sevi pārliecināju, ka man kā IT pārstāvim tomēr pieklātos būt puslīdz modernam un arī smartphonu piedāvātās fīčas noteikti atmaksās finansiālo ieguldījumu. Es mokoši noskatīju modeli (apmēram mēnesis izpētes), kurš man šķita pieņemamākais un pirms diviem mēnešiem iegādājos galaxy s3.

Vakar es viņu netīšām izmazgāju veļas mašīnā.

**** this shit. Esmu dusmīgs un bēdīgs reizē. Nu kāpēc es neklausīju savam racionālajam saprātam un neiegādājos vienkārši izturīgu un lētu telefonu?