Tome of Memories - 13. Septembris 2010

It kā datorzinātņu students, bet pats esmu vienmēr centies ierobežot vai vismaz cītīgi cenzēt savu nospiedumu interneta ārēs. Neesmu sapratis kāda jēga postēt cibā, ka brokastīs esmu ēdis burgeri vai, ka šodien ir emo mode. Kuru tas interesē? Neesmu arī sapratis kāpēc cilvēki draugos postē visādas savas savādās bildes un pēc tam brīnās, ka potenciālie darba devēji intervijā uzdod jocīgus jautājumus. Neesmu sapratis kāda jēga tais pašos draugos.lv mēģināt savākt 1200 draugus, vai par draugiem apstiprināt katru katru ar kuru ir pārmīti trīs teikumi.

Bet kamēr es tā neko nesaprotu, tikmēr citi ir šo to papētījuši. Tagad arī es mazliet saprotu. Ja nu kādu interesē palasīt kā tad cilvēks radis veidot savus sociālos tīklus, kādas kļūdas un kādi panākumi ir patreizējos risinājumos, kas ļauj mums savas attiecības internetizēt, te ir viens links - http://www.slideshare.net/padday/the-real-life-social-network-v2

Pamēģināju atskrūvēt laptopu, lai pielodētu stingrāk barokļa ligzdu. Kaut ko negribēja viņš man draudzēties ar perfekti normālo lādētāju.

Lodēšana nedeva gaidīto rezultātu. Mazliet labāk ir, bet joprojām kontakts nav labs - varbūt salodēju ne to vietu. Plus man tagad ir sešas liekas skrūvītes uz galda. Arī pats process bija ilgs un čakarīgs kamēr tur visu smuki atvieno/atskrūvē un pēc tam saskrūvē. Man gandrīz pašam brīnums, ka viņš tagad iet. Tas tikai pastiprina manu pārliecību, ka portatīvos hobijistiem labāk neaiztikt. Tiesa šoreiz jau vairs nebija ko zaudēt.