Tome of Memories - Pīk?!

Aizvedu riteni līdz šķūnītim un tūliņ viņu tūcīšu iekšā. Bet kaut kas čiepst! Es skatos un neko nevaru saskatīt, bet ja ieklausās, tad ir.

Atveru durvis, ieslēdzu gaismu un tur no grīdas uz manīm raugās divi mazi kaķīši. Izrādās nevis čiepst, bet pīkst. Tiklīdz kā es sāku vilkt iekšā riteni, viņi saprot, ka laikam nav labi un paskrien zem ripzāģa kastes. Oh well.

Uzvanu fācim un ziņoju, ka šķūnītī daba vairojas nekontrolējamos apmēros. Instrukcijas no augšas ir - aizvērt durvis un neko tālāk nedarīt. Man ir aizdomas, ka tiks ieturēta līdzšinējā neiejaukšanās politika. Ja kaķi paši spēj tikt galā ar pasauli, tad viņiem ir tiesības dzīvot mūsu dārzā. Ja nē, tad es ceru, ka es nebūšu tas kuram vajadzēs bada nāvē nomirušus kaķēnus ķeksēt ārā no kādas galdapakšas tikai tamdēļ, ka man ir "garākas rokas un mazāks vēders".