Braukalēšanās

« previous entry | next entry »
Aug. 30., 2009 | 02:31 pm

Mazliet paripinājos ar bračku šorīt pa pilsētas ielām. Sākumā bija smuki saulains. Kamēr iepirkāmies Origo, sāka viegli smidzināt. Tad tas vienā brīdī pārvērtās nenormālā lietusgāzē, kuru papildināja zirņu lieluma krusas graudi. Tas bija diezgan interesanti. Vēl interesants bija moments, kad jau bija pārstājis līt un man krustojumā pretimbraucošais uzgāza uz priekšējā stikla tādu ūdens daudzumu, ka vispār neko uz pāris sekundēm neredzēju, kamēr noreaģēju ierubīt logu tīrītājus uz maksimālo. Pirmais skats kas man pavērās bija pretimraucoša ceļa policijas mašīna un asas emocijas vēl uzsita fakts, ka biju jau sācis lēnām stūrēt iekšā viņas joslā.

Šis pasākums man nesa divas atziņas:
1) Man patiks braukāties ar instruktoru vēlos rudens mēnešos
2) Čufs nav tas labākais variants ko sēdināt blakus kamēr mācos ripināties. Tēvs ir stipri mierīgāks.

Link | ir doma | Add to Memories

Comments {9}

Jānis Sprukts

(bez virsraksta)

from: [info]lich
date: Aug. 31., 2009 - 03:13 pm
Link

Da nē - braucu es diezgan miermīlīgi. Čufs nespēja saturēt savu klabekli. Es taču pats ļoti lieliski redzu, ka man ir jāpārkārtojas citā joslā, jābrauc ar zemāku pārnesumu vai ka atlaidu sajūgu mazliet par ātru.

Es gribēju vienkārši kādu kas tur blakus sēdētu un daudz nekomentētu (it sevišķi, ja pats nav nekāds braukšanas guru), jo mērķis bija aprast ar mašīnu, lai var domāt par zīmēm un situāciju uz ceļa nevis ātrumiem, pedāļiem un to kur atrodas pagrieziena rādītājs vai logu tīrītāji.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

(bez virsraksta)

from: [info]eziic_miglaa
date: Aug. 31., 2009 - 07:46 pm
Link

Nu bet kāda rutka pēc tad Tu ņēmi līdzi Čufu? :D

Atbildēt | Iepriekšējais