Tome of Memories - Braukalēšanās

Mazliet paripinājos ar bračku šorīt pa pilsētas ielām. Sākumā bija smuki saulains. Kamēr iepirkāmies Origo, sāka viegli smidzināt. Tad tas vienā brīdī pārvērtās nenormālā lietusgāzē, kuru papildināja zirņu lieluma krusas graudi. Tas bija diezgan interesanti. Vēl interesants bija moments, kad jau bija pārstājis līt un man krustojumā pretimbraucošais uzgāza uz priekšējā stikla tādu ūdens daudzumu, ka vispār neko uz pāris sekundēm neredzēju, kamēr noreaģēju ierubīt logu tīrītājus uz maksimālo. Pirmais skats kas man pavērās bija pretimraucoša ceļa policijas mašīna un asas emocijas vēl uzsita fakts, ka biju jau sācis lēnām stūrēt iekšā viņas joslā.

Šis pasākums man nesa divas atziņas:
1) Man patiks braukāties ar instruktoru vēlos rudens mēnešos
2) Čufs nav tas labākais variants ko sēdināt blakus kamēr mācos ripināties. Tēvs ir stipri mierīgāks.