es varu klusēt, bet es nevaru nedomāt
šodien ļoti daudz domāju....kamēr sāka sāpēt galva.nu var jau būt, ka sāpēja no mantu krāmēšanas kastēs...man nekad nav paticis pārvākties ... bet ne par pārvākšanos ir stāsts...stāsts ir par draugiem un draudzību....
kas tas tas īsti ir par putnu???? vakar bija interesanta diena..(lai neteiktu, ko vairāk) ar kursabiedriem nolēmām atzīmēt noliktu pēdējo eksāmenu un skolas beigas....izdomājām, ka aiziesim pie Gaujas, pacepsim desas, iedzersim kko štengrāku, paspēlēsim volejbolu...domāts darīts....kompānija pa pirmo - viss kursa zieds, bet kā dzirdēts latviešu sakāmvārdā - darvas karote, var mucu medus samaitāt...kaņešna - tā arī bija...līdzi atvilkās kursabiedrs, kurš piedzeroties paliek debīls (indeed debīls), bet nu svētās tolerances vārdā viņš tika integrēts kolektīvā, un solījās būt labs vakars..līdz ...mjā, līdz mēs iegājām tuvākajā Maximā Galkinā (ar vienu X), lai iegādātos ļergu - dzidru dziru, parasti 40% štengru, nu nevis lai apsistos, bet lai draudzība un tolerance sistu vēl augstāku vilni.. labi...es stāvu pie kases, maksāju par paiku - desām utt. skatos man mazais labākais draugs, kursabiedrs, kuram augums nepārsniedz 1.55 cm stibī grozu...(čaļi rūpējās, lai neslāptu), prasu - ko nes? šis saka - tas ir Viņa grozs, un norāda uz "nedrīkst dzert,jo paliek debīls" čali...un grozā šis iekrāmējis 5 divlitrenes ar 7% 'garo'.....es esmu gar zemi...lokos no smiekliem ....visiem ir tik neērti..ok...lai būtu..mums savs slāpju dzesējamais, lai jau šis slīcinās...protams, vakara gaitā )pēc kādas 1 h un 2 pudelēm " garumiņa" (ievērtējiet, kas par ātrumu), mūsu "nedrīkst dzert,jo paliek debīls" čalis tiešām ir vafelē un runā sūdu, taisa sūdus, un pašam arī kondīcija kā sūdam...neatstāstīšu visus mēslus, kas tika savārīti...noslēgšu tikai ar to, ka mums sūdošanās piegriezās. sanācām visi gaujas malā, un nolēmām tīt makšķeres...tā arī izdarījām...stāsta MORĀLE - draudzība ir tad, kad tu nevis bēdz no sava pārdzērušā drauga, bet vāķī viņu, pieciet izlēcienus, nedod viņam vairāk dzert,velc mājās, izģērb un ieliec čučiņā, plus atnes ūdeni un bļodu noliec pie gultas, jo zini, ka var būt slikti un iespējams kaltēs....
kāpēc es to rakstu....es par to visu domāju.... un es esmu īsts draugs...tikai man riebjas, ka cilvēks, kad tam iet labi, aizmirst atcerēties par draugu, tiklīdz tas ir tālāk par 5 km...dzīve nav viena ballīte, ir jāmāk būt blakus ne tikai priekos...un es varbūt klusēju, jo man vnk gribās, lai tu man kādreiz pajautātu pirmais - kā tev iet? šodien skatoties bildes secināju, ka tevī ir tik daudz no manis...es vienmēr visu daru ar atdevi, jo zinu, ka ir vērts....bet attiecības nevar pastāvēt tikai uz došanu...attiecību pamatā ir mijiedarbība...un vārdiem ir liels spēks..vārdi ir domas.... un es domāju...vienkārši man nav spēka runāt......
kas tas tas īsti ir par putnu???? vakar bija interesanta diena..(lai neteiktu, ko vairāk) ar kursabiedriem nolēmām atzīmēt noliktu pēdējo eksāmenu un skolas beigas....izdomājām, ka aiziesim pie Gaujas, pacepsim desas, iedzersim kko štengrāku, paspēlēsim volejbolu...domāts darīts....kompānija pa pirmo - viss kursa zieds, bet kā dzirdēts latviešu sakāmvārdā - darvas karote, var mucu medus samaitāt...kaņešna - tā arī bija...līdzi atvilkās kursabiedrs, kurš piedzeroties paliek debīls (indeed debīls), bet nu svētās tolerances vārdā viņš tika integrēts kolektīvā, un solījās būt labs vakars..līdz ...mjā, līdz mēs iegājām tuvākajā Maximā Galkinā (ar vienu X), lai iegādātos ļergu - dzidru dziru, parasti 40% štengru, nu nevis lai apsistos, bet lai draudzība un tolerance sistu vēl augstāku vilni.. labi...es stāvu pie kases, maksāju par paiku - desām utt. skatos man mazais labākais draugs, kursabiedrs, kuram augums nepārsniedz 1.55 cm stibī grozu...(čaļi rūpējās, lai neslāptu), prasu - ko nes? šis saka - tas ir Viņa grozs, un norāda uz "nedrīkst dzert,jo paliek debīls" čali...un grozā šis iekrāmējis 5 divlitrenes ar 7% 'garo'.....es esmu gar zemi...lokos no smiekliem ....visiem ir tik neērti..ok...lai būtu..mums savs slāpju dzesējamais, lai jau šis slīcinās...protams, vakara gaitā )pēc kādas 1 h un 2 pudelēm " garumiņa" (ievērtējiet, kas par ātrumu), mūsu "nedrīkst dzert,jo paliek debīls" čalis tiešām ir vafelē un runā sūdu, taisa sūdus, un pašam arī kondīcija kā sūdam...neatstāstīšu visus mēslus, kas tika savārīti...noslēgšu tikai ar to, ka mums sūdošanās piegriezās. sanācām visi gaujas malā, un nolēmām tīt makšķeres...tā arī izdarījām...stāsta MORĀLE - draudzība ir tad, kad tu nevis bēdz no sava pārdzērušā drauga, bet vāķī viņu, pieciet izlēcienus, nedod viņam vairāk dzert,velc mājās, izģērb un ieliec čučiņā, plus atnes ūdeni un bļodu noliec pie gultas, jo zini, ka var būt slikti un iespējams kaltēs....
kāpēc es to rakstu....es par to visu domāju.... un es esmu īsts draugs...tikai man riebjas, ka cilvēks, kad tam iet labi, aizmirst atcerēties par draugu, tiklīdz tas ir tālāk par 5 km...dzīve nav viena ballīte, ir jāmāk būt blakus ne tikai priekos...un es varbūt klusēju, jo man vnk gribās, lai tu man kādreiz pajautātu pirmais - kā tev iet? šodien skatoties bildes secināju, ka tevī ir tik daudz no manis...es vienmēr visu daru ar atdevi, jo zinu, ka ir vērts....bet attiecības nevar pastāvēt tikai uz došanu...attiecību pamatā ir mijiedarbība...un vārdiem ir liels spēks..vārdi ir domas.... un es domāju...vienkārši man nav spēka runāt......