lexie

19:50: jaunības dienu atmiņas
Čau, A!
Šorīt cēlos 5:00 no rīta. 6:30 man bija autobuss. Ceļā kratījos kādas 6 stundas, bet likās, ka veselu mūžību.
Tas jau nebija viss, kad Krāslavā izkāpu, izrādījās, ka autobuss uz Auleju tikai pēc stundas. Tas man bija kā trieciens ar bomi pa galvu, jo smagās somas mani vilka pie zemes. Labi, ka es biju nopirkusi T žurnālu.
Tad atnāca autobus un atkal 45 minūtes bija jākratās. Galvenais jau tas, ka es nezinu, kur jākāpj ārā, bet par laimi mēs aizbraucām līdz baznīcai. No turienes es vismaz zināju ceļu.
Kā jau pirmajā dienā, te nekas nenotiek, jāgaida līdz sestdienai, tad būs disene. Gan jau tur arī nocopēšu kādu kadru.
Labi, šodienai pietiks, uzrakstīšu vēl turpinājumu.
21.07.98.
R
Čau, atkal!
Šorīt ar K bijām baznīcā. Par šodienu sūdzēties nevar. Baznīcā, tikai nesmejies, es redzēju kādus 4 normālus čaļus. M es neredzēju, bet daudz ko uzzināju.
Pie K atbrauca divas zuzes un man pastāstīja, ka M esot džuse un viņš baigi dzer.
Veikalā bija divi no tiem četriem čaļiem. Baigi kolosāli. Ceru, ka viņi būs uz diseni. Disene būs piektdien. Ceru satikt M, bet vai viņš mani un es viņu pazīsim?
Labi, ir jau vēls, šodien ārā drausmīgi zibeņoja (vakarā) un tagad sāka drausmīgi līt. Elektrība nodzisa, es rakstu pie sveces gaismas. Es atvainojos par manu rokrakstu, bet es rakstu sev klēpī.
Eju gulēt! Čau!
00:21 22.07.98.
Gaidīšu atpakaļ.