: jaunības dienu atmiņas
Čau, A!
Šorīt cēlos 5:00 no rīta. 6:30 man bija autobuss. Ceļā kratījos kādas 6 stundas, bet likās, ka veselu mūžību.
Tas jau nebija viss, kad Krāslavā izkāpu, izrādījās, ka autobuss uz Auleju tikai pēc stundas. Tas man bija kā trieciens ar bomi pa galvu, jo smagās somas mani vilka pie zemes. Labi, ka es biju nopirkusi T žurnālu.
Tad atnāca autobus un atkal 45 minūtes bija jākratās. Galvenais jau tas, ka es nezinu, kur jākāpj ārā, bet par laimi mēs aizbraucām līdz baznīcai. No turienes es vismaz zināju ceļu.
Kā jau pirmajā dienā, te nekas nenotiek, jāgaida līdz sestdienai, tad būs disene. Gan jau tur arī nocopēšu kādu kadru.
Labi, šodienai pietiks, uzrakstīšu vēl turpinājumu.
21.07.98.
R
Čau, atkal!
Šorīt ar K bijām baznīcā. Par šodienu sūdzēties nevar. Baznīcā, tikai nesmejies, es redzēju kādus 4 normālus čaļus. M es neredzēju, bet daudz ko uzzināju.
Pie K atbrauca divas zuzes un man pastāstīja, ka M esot džuse un viņš baigi dzer.
Veikalā bija divi no tiem četriem čaļiem. Baigi kolosāli. Ceru, ka viņi būs uz diseni. Disene būs piektdien. Ceru satikt M, bet vai viņš mani un es viņu pazīsim?
Labi, ir jau vēls, šodien ārā drausmīgi zibeņoja (vakarā) un tagad sāka drausmīgi līt. Elektrība nodzisa, es rakstu pie sveces gaismas. Es atvainojos par manu rokrakstu, bet es rakstu sev klēpī.
Eju gulēt! Čau!
00:21 22.07.98.
Gaidīšu atpakaļ.
Čau, A!
Šorīt cēlos 5:00 no rīta. 6:30 man bija autobuss. Ceļā kratījos kādas 6 stundas, bet likās, ka veselu mūžību.
Tas jau nebija viss, kad Krāslavā izkāpu, izrādījās, ka autobuss uz Auleju tikai pēc stundas. Tas man bija kā trieciens ar bomi pa galvu, jo smagās somas mani vilka pie zemes. Labi, ka es biju nopirkusi T žurnālu.
Tad atnāca autobus un atkal 45 minūtes bija jākratās. Galvenais jau tas, ka es nezinu, kur jākāpj ārā, bet par laimi mēs aizbraucām līdz baznīcai. No turienes es vismaz zināju ceļu.
Kā jau pirmajā dienā, te nekas nenotiek, jāgaida līdz sestdienai, tad būs disene. Gan jau tur arī nocopēšu kādu kadru.
Labi, šodienai pietiks, uzrakstīšu vēl turpinājumu.
21.07.98.
R
Čau, atkal!
Šorīt ar K bijām baznīcā. Par šodienu sūdzēties nevar. Baznīcā, tikai nesmejies, es redzēju kādus 4 normālus čaļus. M es neredzēju, bet daudz ko uzzināju.
Pie K atbrauca divas zuzes un man pastāstīja, ka M esot džuse un viņš baigi dzer.
Veikalā bija divi no tiem četriem čaļiem. Baigi kolosāli. Ceru, ka viņi būs uz diseni. Disene būs piektdien. Ceru satikt M, bet vai viņš mani un es viņu pazīsim?
Labi, ir jau vēls, šodien ārā drausmīgi zibeņoja (vakarā) un tagad sāka drausmīgi līt. Elektrība nodzisa, es rakstu pie sveces gaismas. Es atvainojos par manu rokrakstu, bet es rakstu sev klēpī.
Eju gulēt! Čau!
00:21 22.07.98.
Gaidīšu atpakaļ.
Garastāvoklis:: 
silly
silly: turpinājums jaunības dienu atmiņām
Čau, A!
Šodien dieniņa sākās vienmuļi - pamodos, noskatījos "Jovizmu" un gāju palīdzēt K. Tad ap 12tiem atbrauca L. un J. (māsīcas). Gājām uz pastu nosūtīt tev vēstuli, pēc tam bijām peldēties.
Atgriezāmies mājās, atbrauca divi čaļi - dvīņu brāļi. Tad vēl viens čalis un gājām kraut sienu. Kamēr krāvām sienu tie čaļi riktīgi pievērsa uzmanību utt. (sīkumus vēlāk). Vakarā pēc darba bijām uz ezeru.
Tikai iedomājies - vienā mašīnā mēs sēdējām 11 cilvēki! Jā, 11! Pēc ezera atbraucām mājās, kad kāpām ārā, viens no tiem čaļiem (Ž.) man uzšāva pa pēcpusi! Ko no tā varētu secināt? Es sapratu, ka viņš man sit kanti.
Vakara gaitā Ž. man palūdza adresi, jo viņš Rīgā dienē.
Šodien viss.
23.07.98. Šodien jauka diena!
R.
Pamodos, ūdens nebija, tas nozīmē, ka nevaru nomazgāties - rrrr. Pabrokastojām un ar tām divām zuzēm gājām pie viņām, lai šās var paķert peldkostīmus un varam laist uz ezeru. Bet uzmini, kas vēl viņu sētā bija? Jā, abi dvīņi un Ž. (tas viens čalis no trijiem ar nerātnajām rokām).
Nogājām līdz ezeram, dzīvojāmies pa ūdeni, kad atnāca bariņš čaļu - žēl gan, ka sīku. Vēlāk atnāca arī māsīcas. Izdzīvojāmies pa ezeru un devāmies pa mājām - tās zuzes (S. un K.) uz savējām, bet es ar L. un J. uz savējām.
Pirms pusdienlaika bija jāpalasa jāņogas, taču uz ilgu laiku manis nepietika un ap pus 3 aizgāju nosnausties, jo uznāca miegs. Pamodos jau vakarā ap 6iem. Uzēdu pusdienas - hihi - un sāku posties uz diseni.
Saģērbos baltajās biksēs un krekliņā uz lencītēm (tīri vai seksīgi), uzzīmēju sejiņu. Biju jau gatava, kad atnāca tās divas zuzes un tā kā laika bija vēl atliku likām, noskatījāmies arī X-Failus.
Atnācām uz diseni, kur kafenē satiku vēl vienu māsīcu I. Protams, kā jau visi pasākumi, arī šis nebija izņēmums un sākās ar nokavēšanos. Bija dauzd foršu čaļu, tai skaitā arī M. No sākuma viņš mani neatpazina, taču nedauz vēlāk jau klikšķis - apgaismība un aiziet!
Kā izrādījās vēlāk, es vienam skuķim atsitu čali (Ž.), kura bija riktīgi dusmīga uz mani un pat raudāja dēļ tā.
Īsāk sakot, labi pavadīju laiku! Pulkstenis rāda 5:00.
Eju gulēt!
25.07.98.
R.
Sestdien kā par spīti nekas nenotika - klusums mēmākais. Lasījām ogas un tagad dzīvojamies pa mājām!
25.07.98.
Čau, A!
Šodien dieniņa sākās vienmuļi - pamodos, noskatījos "Jovizmu" un gāju palīdzēt K. Tad ap 12tiem atbrauca L. un J. (māsīcas). Gājām uz pastu nosūtīt tev vēstuli, pēc tam bijām peldēties.
Atgriezāmies mājās, atbrauca divi čaļi - dvīņu brāļi. Tad vēl viens čalis un gājām kraut sienu. Kamēr krāvām sienu tie čaļi riktīgi pievērsa uzmanību utt. (sīkumus vēlāk). Vakarā pēc darba bijām uz ezeru.
Tikai iedomājies - vienā mašīnā mēs sēdējām 11 cilvēki! Jā, 11! Pēc ezera atbraucām mājās, kad kāpām ārā, viens no tiem čaļiem (Ž.) man uzšāva pa pēcpusi! Ko no tā varētu secināt? Es sapratu, ka viņš man sit kanti.
Vakara gaitā Ž. man palūdza adresi, jo viņš Rīgā dienē.
Šodien viss.
23.07.98. Šodien jauka diena!
R.
Pamodos, ūdens nebija, tas nozīmē, ka nevaru nomazgāties - rrrr. Pabrokastojām un ar tām divām zuzēm gājām pie viņām, lai šās var paķert peldkostīmus un varam laist uz ezeru. Bet uzmini, kas vēl viņu sētā bija? Jā, abi dvīņi un Ž. (tas viens čalis no trijiem ar nerātnajām rokām).
Nogājām līdz ezeram, dzīvojāmies pa ūdeni, kad atnāca bariņš čaļu - žēl gan, ka sīku. Vēlāk atnāca arī māsīcas. Izdzīvojāmies pa ezeru un devāmies pa mājām - tās zuzes (S. un K.) uz savējām, bet es ar L. un J. uz savējām.
Pirms pusdienlaika bija jāpalasa jāņogas, taču uz ilgu laiku manis nepietika un ap pus 3 aizgāju nosnausties, jo uznāca miegs. Pamodos jau vakarā ap 6iem. Uzēdu pusdienas - hihi - un sāku posties uz diseni.
Saģērbos baltajās biksēs un krekliņā uz lencītēm (tīri vai seksīgi), uzzīmēju sejiņu. Biju jau gatava, kad atnāca tās divas zuzes un tā kā laika bija vēl atliku likām, noskatījāmies arī X-Failus.
Atnācām uz diseni, kur kafenē satiku vēl vienu māsīcu I. Protams, kā jau visi pasākumi, arī šis nebija izņēmums un sākās ar nokavēšanos. Bija dauzd foršu čaļu, tai skaitā arī M. No sākuma viņš mani neatpazina, taču nedauz vēlāk jau klikšķis - apgaismība un aiziet!
Kā izrādījās vēlāk, es vienam skuķim atsitu čali (Ž.), kura bija riktīgi dusmīga uz mani un pat raudāja dēļ tā.
Īsāk sakot, labi pavadīju laiku! Pulkstenis rāda 5:00.
Eju gulēt!
25.07.98.
R.
Sestdien kā par spīti nekas nenotika - klusums mēmākais. Lasījām ogas un tagad dzīvojamies pa mājām!
25.07.98.
: turpinājums
Sveika!
Šodien atkal biju baznīcā. Tur bija arī M. un U., jo viņiem un vēl dažiem pilngadības svētki. Pēc baznīcas kārtējais gājiens uz mājām.
Plkst. 16:00 klubā bija svinīgais pasākums "Pilngadība". Devos turp, lai apsveiktu M., kas izrādījās visai interesanti, kaut arī nekas pārāk daudz nenotika. Svētku izskaņā devos mājup, lai pēc tam apciemotu kaimiņu meiteni I. Pašā vakarā ar viņu salikām sienu un braucām peldēties. Atceļā no ezera iebraucām ciemos pēc R., jo šodien bija disene par godu pilngadības svētkiem.
Ierados arī pati mājās, jo bija taču jāsapošas un devāmies ballēties. Kādu brīdi sēdējām barčikā, dzērām alu un grauzām čipšus. Viss jau varētu likties ok, bet tā nu nav gan. M. atkal piedzēries, kā jau svētkos.
Devāmies uz zāli ar I. un R., lai izkustētos. Tur mani pārtvēra M. un kā vienmēr apķērās man riņķī. Gribēja no manis dabūt buču, jo es viņam svētkos apsveicu tikai ar puķēm. Taču to buču viņš tā arī nesaņēma un lika mani mierā! Pēc tam jau atkal sākās, vecā dziesma no jauna - sīkumus es tev izstāstīšu mājās.
Tusiņu pārtrauca pirms laika, aptuveni divas stundas agrāk, man nezināmu iemeslu dēļ. Nekas cits neatlika kā doties mājās čučēt.
27.07.98.
R.
Sveika!
Šodien atkal biju baznīcā. Tur bija arī M. un U., jo viņiem un vēl dažiem pilngadības svētki. Pēc baznīcas kārtējais gājiens uz mājām.
Plkst. 16:00 klubā bija svinīgais pasākums "Pilngadība". Devos turp, lai apsveiktu M., kas izrādījās visai interesanti, kaut arī nekas pārāk daudz nenotika. Svētku izskaņā devos mājup, lai pēc tam apciemotu kaimiņu meiteni I. Pašā vakarā ar viņu salikām sienu un braucām peldēties. Atceļā no ezera iebraucām ciemos pēc R., jo šodien bija disene par godu pilngadības svētkiem.
Ierados arī pati mājās, jo bija taču jāsapošas un devāmies ballēties. Kādu brīdi sēdējām barčikā, dzērām alu un grauzām čipšus. Viss jau varētu likties ok, bet tā nu nav gan. M. atkal piedzēries, kā jau svētkos.
Devāmies uz zāli ar I. un R., lai izkustētos. Tur mani pārtvēra M. un kā vienmēr apķērās man riņķī. Gribēja no manis dabūt buču, jo es viņam svētkos apsveicu tikai ar puķēm. Taču to buču viņš tā arī nesaņēma un lika mani mierā! Pēc tam jau atkal sākās, vecā dziesma no jauna - sīkumus es tev izstāstīšu mājās.
Tusiņu pārtrauca pirms laika, aptuveni divas stundas agrāk, man nezināmu iemeslu dēļ. Nekas cits neatlika kā doties mājās čučēt.
27.07.98.
R.
: tas viss vēl nav beidzies
Čau, A.!
Es jau kādu laiciņu tev neesmu rakstījusi, bet nebija jau arī ko! Visu laiku pa sienu - te vienā talkā, te citā.
Piekdien biju uz diseni. M. staigāja ar kaut kādu šmaru. Galvenais un abidnākais jau tas, ka viņš visu laiku centās grozīties man deguna priekšā. Manuprāt, viņš gribēja padarīt mani greizsirdīgu vai arī, lai man skaustu, es īsti nezinu.
Uz disenes beigām man sāka piecirst kanti viens čalis. Viņu sauc R. Īstenībā jau viņš bija piemāvies, bet tas nemaina faktu, ka kolosāls cilvēciņš. Tusiņš beidzās un viņš mani pavadīja mājās (īsts džentelbeņķīs). Taču pats štruntīgākais visā šajā pasākumā, ka man jāpieskata tā viena zuze S. un māsīca J., kuru dēļ nu nekādi neizdevās palikt divatā ar R. Redziet J. izdomāja, ka labāk būs, ja viņas - abas sīkās utes - pieskatīs mani, visu laiku velkoties nopakaļ. Bijām jau pavisam netālu no mājām, man uznāca dusmas un es aizsūtīju šās uz mājām.
Beidzot es ar R. palikām divatā. Stāvējām uz ceļa apķērušies. Nepadomā neko tādu, kas te neiederas, jo nekā vairāk jau arī nebija. Stāvējām tā un runājāmies kādas minūtes 15. Tad viņš mani pavadīja līdz mājas durvīm, kur mēs atvadījāmies (bija jau arī skūpstīšanās)!
Nākamajā dienā bija kapu svētki un arī disene. Arī uz kapu svētkiem M. bija ar to šmaru, bet man jau tas nekasās, jo bija arī R., tikai nevarēju saprast vai viņš mani atpazina - bija taču skaidrā. Nesmejies, bet mēs izdomājām, ka tad, kad R. ir skaidrā, viņš mani neatceras, bet, kad piedzerās, tad gan. Vakarā jau m;es satikāmies, kur šis apgalvojums apstiprinājās.
Tajā vakarā disenē bija abi dvīņi - V. un G., Ž. un M., kā arī citi džeki. ., laikam sovistj zamučala un viņš ar mani atnāca apsveicināties, bet es viņam neatbildēju un devos prom no deju zāles. Viņam varēja likties, ka es ar viņu nevēlos runāt, bet tā nebija, jo man uzreiz nepieleca, ka tas čau domāts man.
Šodien piedzēros - īstenībā ne jau ar nolūku, jo iznāca tā, ka izdzēru tikai vienu aliņu un tam pa virsu divas rjumceņas samagonu...Te nu man sāka griezties bilde riņķī. Līdz rītam jau atlaida un pārstāja bilde riņķot, taču neiztika arī bez kurioziem.
Man vajadzēja uz tualeti, bet nu kā jau laukos, pati saproti - jāmeklē kuplākais krūms. Izgāju no kluba un devos meklēt tādu krūmu. Biju jau to atradusi, kad pēkšņi, kā no zila gaisa, dzirdu soļus un pie manis viens pieskrien un apķeras riņķī. Izrādījās vien no dvīņiem V. Ātri tiku no šī vaļā, jo pretējā gadījumā vakars būtu beidzies nelāgi.
Un atkal jau tikai tad, kad disene gāja uz beigām, tad pie mums dejot pienāca arī R. Mēs ar R. devāmies pastaigāties, lai paliktu divatā un varētu arī paskūpstīties. Atgriezāmies uz lēnajām dejām, kur arī skūpstījāmies visu acu priekšā. Mani redzēja U. (dīdžejs, kurš bija arī pagājušogad), viens no dvīņiem V. un E. (R. brālēns). Ar E. kā zinām ir pilna mazā pasaulīte!
Vakara beigās mani ar zuzi S. mājās pavadīja R. un E.
(Veseļojies mīļā A. Par tevi neaizmirstu, jo esmu ļoti noilgojusies).
03.08.98.
R.
Patiesībā R. manā uztverē ir baigais skaistulis - tumši mati, zilas acis. Viņš jau pabeidzis 11. klasi un viņam ir 17. gadi.
Čau, A.!
Es jau kādu laiciņu tev neesmu rakstījusi, bet nebija jau arī ko! Visu laiku pa sienu - te vienā talkā, te citā.
Piekdien biju uz diseni. M. staigāja ar kaut kādu šmaru. Galvenais un abidnākais jau tas, ka viņš visu laiku centās grozīties man deguna priekšā. Manuprāt, viņš gribēja padarīt mani greizsirdīgu vai arī, lai man skaustu, es īsti nezinu.
Uz disenes beigām man sāka piecirst kanti viens čalis. Viņu sauc R. Īstenībā jau viņš bija piemāvies, bet tas nemaina faktu, ka kolosāls cilvēciņš. Tusiņš beidzās un viņš mani pavadīja mājās (īsts džentelbeņķīs). Taču pats štruntīgākais visā šajā pasākumā, ka man jāpieskata tā viena zuze S. un māsīca J., kuru dēļ nu nekādi neizdevās palikt divatā ar R. Redziet J. izdomāja, ka labāk būs, ja viņas - abas sīkās utes - pieskatīs mani, visu laiku velkoties nopakaļ. Bijām jau pavisam netālu no mājām, man uznāca dusmas un es aizsūtīju šās uz mājām.
Beidzot es ar R. palikām divatā. Stāvējām uz ceļa apķērušies. Nepadomā neko tādu, kas te neiederas, jo nekā vairāk jau arī nebija. Stāvējām tā un runājāmies kādas minūtes 15. Tad viņš mani pavadīja līdz mājas durvīm, kur mēs atvadījāmies (bija jau arī skūpstīšanās)!
Nākamajā dienā bija kapu svētki un arī disene. Arī uz kapu svētkiem M. bija ar to šmaru, bet man jau tas nekasās, jo bija arī R., tikai nevarēju saprast vai viņš mani atpazina - bija taču skaidrā. Nesmejies, bet mēs izdomājām, ka tad, kad R. ir skaidrā, viņš mani neatceras, bet, kad piedzerās, tad gan. Vakarā jau m;es satikāmies, kur šis apgalvojums apstiprinājās.
Tajā vakarā disenē bija abi dvīņi - V. un G., Ž. un M., kā arī citi džeki. ., laikam sovistj zamučala un viņš ar mani atnāca apsveicināties, bet es viņam neatbildēju un devos prom no deju zāles. Viņam varēja likties, ka es ar viņu nevēlos runāt, bet tā nebija, jo man uzreiz nepieleca, ka tas čau domāts man.
Šodien piedzēros - īstenībā ne jau ar nolūku, jo iznāca tā, ka izdzēru tikai vienu aliņu un tam pa virsu divas rjumceņas samagonu...Te nu man sāka griezties bilde riņķī. Līdz rītam jau atlaida un pārstāja bilde riņķot, taču neiztika arī bez kurioziem.
Man vajadzēja uz tualeti, bet nu kā jau laukos, pati saproti - jāmeklē kuplākais krūms. Izgāju no kluba un devos meklēt tādu krūmu. Biju jau to atradusi, kad pēkšņi, kā no zila gaisa, dzirdu soļus un pie manis viens pieskrien un apķeras riņķī. Izrādījās vien no dvīņiem V. Ātri tiku no šī vaļā, jo pretējā gadījumā vakars būtu beidzies nelāgi.
Un atkal jau tikai tad, kad disene gāja uz beigām, tad pie mums dejot pienāca arī R. Mēs ar R. devāmies pastaigāties, lai paliktu divatā un varētu arī paskūpstīties. Atgriezāmies uz lēnajām dejām, kur arī skūpstījāmies visu acu priekšā. Mani redzēja U. (dīdžejs, kurš bija arī pagājušogad), viens no dvīņiem V. un E. (R. brālēns). Ar E. kā zinām ir pilna mazā pasaulīte!
Vakara beigās mani ar zuzi S. mājās pavadīja R. un E.
(Veseļojies mīļā A. Par tevi neaizmirstu, jo esmu ļoti noilgojusies).
03.08.98.
R.
Patiesībā R. manā uztverē ir baigais skaistulis - tumši mati, zilas acis. Viņš jau pabeidzis 11. klasi un viņam ir 17. gadi.
Garastāvoklis:: 
loved
loved: ...
Čau!
Šodien jau trešdiena. Žurnālu es neesmu nopirkusi, jo mūsu pastā tās vienkārši nebija un kiosku te nav. Pamodos uz seriālu "Jovizna", kuru, protams, noskatījos un devos meklēt brokastis. Pēc brokastīm atkal iemigu un pamodos jau uz pusdienlaiku ap 12:00. Pēc pusdienām ar S. devāmies līdz pastam, lai iegādāties vismaz kaut kādu žurnālu, ko palasīt.
Protams, pārrodoties mājās bija jādodas lasīt jāņogas, kuras beidzās diezgan ātri. Likās diena beigusies, taču ap pus 4iem mūs uzaicināja braukt uz Dagdu uz cirku. Saprotams, ka tas bija labāk nekā sēdēt mājās, tādēļ piekritām. Pēc cirka apmeklējuma biju vīlusies, jo izrādījās, ka tas nebija tā vērts.
Pēc atgriešanās mājās devāmies uz kapiem, kur apciemoju K. un aiznesu puķes. Pēc tam mēs ar S. pašķīrāmies, taču aizgāju līdz viņas mājai pēc B&B kasetes.
R. dzīvo viņai kaimiņos, taču šodien viņa nebija. (Baigais draņķis. Kur es dzīvoju viņš zin, bet ciemos nenāk! Nezinu ko darīt - vai man viņam piedot vai nē.)
Atnāca S., par viņu pagalmā bija palaistas baigās baumas, tādēļ devāmies noskaidrot. (Man šodien pārāk daudz drosmes). Viss beidzās ar to, ka sakasījos ar dažiem sīkiem skuķiem un ar to arī viss beidzās.
Vakarā bija atkal jādodas līdz S. mājai, jo vajadzēja sarunāt ar viņas mammu par nākamās dienas dobju ravēšanu.
Nākot jau mājās, redzējām R. - maitu. Viņš no kaut kurienes brauca ar riteni, taču viņam par laimi - ne mums garām vai pretī. Jo es S. piesacīju, ja tas maita piebrauks mums klāt, tad viņam šodien nepaveiksies! Viņš nepiebrauca! Kā viņam praņislo, ja viņš to zinātu, taču ne uz ilgu laiku. Piektdiena jau drīz būs klāt!
Mēs jau bijām gabaliņu pagājušas, kad R. izbrauca uz ceļa un pavadīja mūs ar skatienu - vismaz man tā tajā brīdī likās.
Tomēr visi čaļi ir baigie maitas. Es jau toreiz teicu, ka ar čali tikai liekas problēmas. Zinu jau, tu teiksi, ka tā nav, bet man atkal ir salauzta sirsniņa un pieraudāts spilventiņš. Nezinu, ko man iesākt un darīt! Bet man šķiet, ka mani tiešām tikai izmanto - visi!
Tas pats bija ar E. (grabuli), M. - šito vietējo un tagad jau arī R. Manai dzīvītei nāk gals! Nezinu vai vēl kādreiz kādā iemīlēšos! Laika jau nekas un tā arī būs labāk. Mana sirsniņa varbūt sadzīs, bet tas nebūs tik drīz kā man gribētos!
Labi, es ja laikam tev esmu apnikusi ar savu čīkstēšanu. Veseļojies, ja vēl neesi vesela!
Atā, R.
05.08.98.
Čau!
Šodien jau trešdiena. Žurnālu es neesmu nopirkusi, jo mūsu pastā tās vienkārši nebija un kiosku te nav. Pamodos uz seriālu "Jovizna", kuru, protams, noskatījos un devos meklēt brokastis. Pēc brokastīm atkal iemigu un pamodos jau uz pusdienlaiku ap 12:00. Pēc pusdienām ar S. devāmies līdz pastam, lai iegādāties vismaz kaut kādu žurnālu, ko palasīt.
Protams, pārrodoties mājās bija jādodas lasīt jāņogas, kuras beidzās diezgan ātri. Likās diena beigusies, taču ap pus 4iem mūs uzaicināja braukt uz Dagdu uz cirku. Saprotams, ka tas bija labāk nekā sēdēt mājās, tādēļ piekritām. Pēc cirka apmeklējuma biju vīlusies, jo izrādījās, ka tas nebija tā vērts.
Pēc atgriešanās mājās devāmies uz kapiem, kur apciemoju K. un aiznesu puķes. Pēc tam mēs ar S. pašķīrāmies, taču aizgāju līdz viņas mājai pēc B&B kasetes.
R. dzīvo viņai kaimiņos, taču šodien viņa nebija. (Baigais draņķis. Kur es dzīvoju viņš zin, bet ciemos nenāk! Nezinu ko darīt - vai man viņam piedot vai nē.)
Atnāca S., par viņu pagalmā bija palaistas baigās baumas, tādēļ devāmies noskaidrot. (Man šodien pārāk daudz drosmes). Viss beidzās ar to, ka sakasījos ar dažiem sīkiem skuķiem un ar to arī viss beidzās.
Vakarā bija atkal jādodas līdz S. mājai, jo vajadzēja sarunāt ar viņas mammu par nākamās dienas dobju ravēšanu.
Nākot jau mājās, redzējām R. - maitu. Viņš no kaut kurienes brauca ar riteni, taču viņam par laimi - ne mums garām vai pretī. Jo es S. piesacīju, ja tas maita piebrauks mums klāt, tad viņam šodien nepaveiksies! Viņš nepiebrauca! Kā viņam praņislo, ja viņš to zinātu, taču ne uz ilgu laiku. Piektdiena jau drīz būs klāt!
Mēs jau bijām gabaliņu pagājušas, kad R. izbrauca uz ceļa un pavadīja mūs ar skatienu - vismaz man tā tajā brīdī likās.
Tomēr visi čaļi ir baigie maitas. Es jau toreiz teicu, ka ar čali tikai liekas problēmas. Zinu jau, tu teiksi, ka tā nav, bet man atkal ir salauzta sirsniņa un pieraudāts spilventiņš. Nezinu, ko man iesākt un darīt! Bet man šķiet, ka mani tiešām tikai izmanto - visi!
Tas pats bija ar E. (grabuli), M. - šito vietējo un tagad jau arī R. Manai dzīvītei nāk gals! Nezinu vai vēl kādreiz kādā iemīlēšos! Laika jau nekas un tā arī būs labāk. Mana sirsniņa varbūt sadzīs, bet tas nebūs tik drīz kā man gribētos!
Labi, es ja laikam tev esmu apnikusi ar savu čīkstēšanu. Veseļojies, ja vēl neesi vesela!
Atā, R.
05.08.98.
Garastāvoklis:: 
bitchy
bitchy