Tas, kursh vieniigais speej muus pilniibaa apmierinat ir Dievs. Tikai tie, kas pilniibaa vinju izpratushi speej buut patiesi laimiigi. Laime patiesiibaa nav mazie mirkliishi muusu dziivee, kaa to biezhi meedz teikt. Laime ir dziive. Laime ir konstante. Laime ir saprast visu, kas notiek apkaart un priecaaties par to. Laime ir zinaat, kas esi TU un no kurienes esi naacis. nekaada nauda nedod mums pilniigu baudu, taadeelj cilveeki dzenas pec veel un veel materiaalaa. Saprashana, kas ir Dievs un ko vinjsh ziemaa eed, ljauj mums apstaaties un baudiit. Dzenoties peec Laimes to nevar nokjert. Laime ir blakus, bet to var baudiit tikai tad, kad praats ir mieriigs un sirds miilestiibas pilna.
Tas iisumaa. Pieljauju, ka Tev ir simtiem pretargumentu. Ja ne Tev, tad lielaakajai daljai paareejaas pasaules, kam man arii ir skaidrojums, lai vai kaa - visiem naaksies saprast, KUR VEEZHI ZIEMO :) agraak vai veelaak...