Pie manas melanholijas ir vainojams tas flegma Ešlijs Vilkss, bet par Margaretu Mičelu, viņas ieguldījumu popkultūrā un sieviešu apziņas attīstībā, kādu citu reizi, kad būšu tikusi līdz otrajai grāmatai (ja vispār tikšu).

Šoreiz, lai uzlabotiu garastāvokli par Nīči. Ko gan citu. Vai es maz esmu spējīga par kaut ko citu domāt - vismaz, lai uzlabotu garastāvokli - nē.

Ecce homo - ja Nīče dzīvotu mūsdienās, šis darbs noteikti būtu blogs.



Vienīgais ko es saviem dārgajiem vecākiem iespējams nekad nepiedošu ir tas, ka izvēloties starp vācu un krievu valodu, kas nez kādu mistisku iemeslu dēļ bija uzticēts vecākiem, jo rau mācīties pēc tam nācās man, viņi izvēlējās krievu valodu. Tādejādi liedzot man jebkad izlasīt da jeb ko no Nīčes orģinālvalodā, un es tagad varu tikai minēt kā tas izklausās un lasās vācu valodā.
Bet pat tulkojums man liek griezt zobus aiz skaudības - tik viegli, tik organiski un pašsaprotami sastādīts teksts, tik virtuozi pielietoti salīdzinājumi (un kādi salīdzinājumi!), ka man gribas raudāt aiz spītības, jo negribu ticēt, ka ir kāds, kam tik labi padodas rakstīšana, kas kaut ko tādu var sarakstīt šķietami bez piepūles.
Ja augstāk minētais manī izraisīja skaudību, tad var teikt ka mana dvēsele nomira aiz greizsirdības apmēram 70. lapaspuses beigās, kur ir tik ideāli aprakstīta iedvesma. Man ir dusmas, jo patikt man patīk ko viņš ir rakstījis, bet nevaru teikt, ka esmu piedzīvojusi kaut ko līdzīgu. Un tāpēc man rodas jautājums - kāpēc iedvesma nāca pie viņa - smieklīga onkuļa ar kuplām ūsām, bet nenāk pie manis??? Turklāt viņš tagad ir liedzis man prieku par jebkādu iedvesmu, jo tā tūlīt tiks salīdzināta ar lielo nīčisko iedvesmu.
Un tad vēl Hitlers, Hidlers, Šaklgrūbers, vai kā nu viņš īsti saucas, un viņa nacistiskā idealoģija. Nu cik (cik???) šaurai pierei vajag būt, lai tādu vāciešnīdēju, kāds bija Nīče, celtu augstā godā, ka ūber nacistu filozofu?!

"Vācu gars ir gremošanas traucējums, tas ne ar ko netiek galā."
"Ciktāl vācija sniedzas tā samaitā kultūru."
"Vācietī, gandrīz kā sievietē, nekad nevar tikt līdz pamatam, viņam tāda nav: tas ir viss."
"Vāciešie trūkst jebkāda priekšstata par to, cik vulgāri viņi ir, bet tas ir vulgaritātes superlatīvs - viņi pat nekaunas, ka ir tikai vācieši..."
u.tt. u.tjp.

Un citi random uzbraucieni.
Šūmanim:
"Vācieši nav spējīgi ne uz kādu priekšstatu par diženumu: pierādījums - Šūmanis. Es speciāli, aiz dusmām pret šo salkano saksi uzkomponēju Manfredam uvertīru, par ko Hanss fon Bīlovs teica, ka neko tamlīdzīgu uz nošu papīra viņš nekad neesot redzējis: tā esot Eiterpes izvarošana."
Filozofiem:
"(..) filozofiem - meistariem visās lietās, morālistiem un citiem tukšgalvjiem, kāpostgalvām (..)"
Ibsenam:
"(..) Heinrihā ibsenā, šajā tipiskajā vecmeitā (..)" (par šo es vēl tagad priecājos, lai gan īsti nepiekrītu - tikai galīgi sievietes nepazīstoš tips varētu izmurgot tādu mazohistisku tēlu kā Solveiga)
Hēgelim:
"(..) tas ož piedauzīgi hēgeliski (..)"
Sev:
"(..) to, ka kļuvu par filologu - kādēļ vismaz ne par ārstu vai kaut ko citu, acis atdarošu?"
Sievietēm:
"Sieviete ir neizsakāmi daudz ļaunāka par vīrieti, arī gudrāka; labestība sievietē jau ir deģenerācijas forma..." (^_____^)
"Vai ir dzirdēta atbilde, kā sievieti izārstē - "atpestī"? Viņai uztaisa bērnu. Sievietei nepieciešami bērni, vīrietis vienmēr ir tikai līdzeklis: tā runāja Zaratustra"

Vienkārši labas domas.
"Mūsu lielie izdevumi ir visbiežākie sīkie."
"Arī ciest no vientulības ir iebildums - es arvien esmu cietis tikai no "daudztulības"..."
"Mana formula cilvēka lielumam ir amor fati: ka cilvēks neko nevēlas citādu, uz priekšu ne, atpakaļ ne, mūžīgi mūžos ne." (te gan var just, ka tulkots tieši no vācu valodas)
"Ne jau šaubas, bet skaidrība ir tā, kas noved līdz ārprātam..."
"Kas cilvēkam nav pieejams no piedzīvotā, to viņš nedzird."

Vienīgais ko es nesaprotu ir viņa sajūsma par Stendālu, reiz es mēģināju lasīt "Sarkano un melno", bet ātri vien to ietagoju kā "mēsls" un nogrūdu kaut kur plaukta dziļumos. Varbūt biju pārāk tuvredzīga? Būs jāmēģina vēl kādu reizi.