Es vairs nekad neticēšu, ka RTU studenti cītīgi mācās, vismaz ne brīvdienās. Ja viņi mācītos vai mana māja tagad izskatītos tā it kā te būtu uzsprāgusi atombumba? Nē!
Un es tikai gribēju iemācīties spēlēt šahu. Īstenībā būtu sanācis. Iebarikādēties brāļa istabā bija baisi laba doma. Tikai nelaime ir tā, ka šaha figūriņas ir tik sasodīti aerodinamiskas (it sevišķi bandinieki).
Šodien smeldz sāns, kur tornis atstāja smuku zilumu, sāp spranda, jo tās dažas gulētās stundas, tika pavadītas zem galda ar segliem spilvena vietā. Vismaz es sev virsū neuzgāzu gludināmo dēli.
Vēl kāds no rīta lielījās ar sarkanu strīpu pāri visai mugurai. Es pat negribu zināt no kā, bet man šķiet, ka tomēr zinu gan no kā.
Tagad jāizvēdina galva.
Aiznesīšu brālim zupu.
Uzreiz nāk prātā Sarkangalvīte. Tā histēriskā, tuvredzīgā Sarkangalvīte no 2 Stupid Dogs, kas nesa vecmāmiņai čīzkeiku. Varu pat izmest līkumu caur mežu, bet zinot cik baisa ir brāļa mājas kāpņutelpa, ar saviem skaistajiem uzrakstiem uz sienas (h*i Larocca, piemēram), diez vai man vajadzētu papildus apdraudēt savu dzīvību ar alkānu pilnu mežu.