April 21st, 2007
Mātei dzimšanas diena, esmu izdevīga meita, nezinu pat cik viņai gadi paliek. Blakus istabā baigā balsu kakofonija, laikam par politiku, par ko gan citu.
Iedzēru vīnu, aplaistīju pāris kopētās grāmatas, gandrīz jaunajām klavierēm tika.
Bet izmociju vēl divas lapas!
Turklāt ar savu ierasti dalīto uzmanību.
... šī ir pēdējā piektdiena ko veltu tam mūdzim! Pietiek reiz! Man taču vismaz ir jāizliekas, ka dzīvoju, lai radītu dzīvošanas ilūziju savās smadzenēs. Šobrīd nav pat ilūzijas.
Labi, ka kāds draugs mani tur pie darba, bet ik pa brīdim apjautājas kā iet un ļauj patarkšķēt.
Secinājums radās: es tavs antidepresants un tu mans atbalsts.
Un nekad nebija ienācis prātā ka Orbital ir tik interesanti darbi, nez jau no bērnības bija licies, ka viņiem ir tikai klasiska elektronika... re ka tomēr nav gan.