Piekrītu, man tas pašai vienmēr ir licies pašsaprotami un ar saviem zvēriem runāju gan tad, kad biju bērns, gan arī tagad, un visu laiku tas tikai pierādās gan ar suņiem, gan kaķiem, gan zirgiem, gan pat ar tādām šķietami neapzinātām būtnēm kā lapsenes, ērces, u.tml. Teiksim, Snikers izturas pret mani pavisam citādāk tieši kopš dienas, kad pateicu viņam, ka tagad kādu laiku viņš būs manējais un es - viņējā, un vajadzētu redzēt, kāda atdeve un pašaizliedzība darbā no viņa nāk dienās, kad esmu emocionālā lidojumā par to, cik viņš ir brīnišķīgs un lielisks - varu to pat neteikt vārdiski, pietiek tikai starot.