Irbene.
Šo salcietīgo krāšņumkrūmu un nektāraugu senāk stādījuši pie pagrabiem un klētīm. Parastā irbene, latīniski - Viburnum opulus L., ko reizēm sauc arī par irbenāju, pūteni vai sniega bumbu, sniega piku - no vācu Schneeball. Ģints nosaukums Viburnum cēlies no latīņu viere – vīt, pīt.
Irbene kopš senatnes ir jaunu meiteņu dvēseles skaistuma, veselības, arī ilga mūža simbols. Slāvu tautām ir paraža kāzās rotāt vainagu un svinību galdu ar sarkano irbeņogu zariem.
Irbene sastopama Eiropā un Āzijā, Dienvidamerikas tropiskajos kalnu reģionos, arī Āfrikā, Atlasa kalnos. Latvijā izplatīta visā teritorijā, zināmas 8 sugas, arī savvaļā pārgājuši kultūrbēgļi. Atsevišķi krūmi vai grupas aug upju krastos un krūmājos, mēreni mitros, auglīgos mežos, aizaugušās pļavās.
Pēc dendroloģiskā raksturojuma irbene ir liels, līdz 4 metrus augsts kaprifoliju dzimtas Caprifoliaceae vasarzaļš krūms. Daži autori gan irbenes un plūškokus nodala atsevišķās dzimtās. Kaprifoliju dzimtai ir raksturīgi krūmi, koki, liānas vai, retāk, lakstaugi - ziemeļu puslodes mērenā klimata joslā sastopamas ap 450 sugas, izplatības centri Ziemeļamerikas austrumu daļā un Austrumāzijā. Irbeņu zari kaili, bez ērkšķiem, miza pelēka, uz vecākiem zariem tā ir sarkanbrūna. Irbene zied jūnijā. Sniega pikas atgādinošās, smaržīgās ziedkopas ir vairogveida, pat līdz 10 centimetriem diametrā. Irbenei raksturīgi, ka ziedkopas ārmalā ziedi ir daudz lielāki, pienbaltā krāsā, neauglīgi. Centrā sīki, dzeltenbalti ziediņi. Irbenes auglis ir spilgti sarkans kaulenis ar skābi rūgtu garšu un nepatīkamu smaržu, nogatavojas septembrī un oktobrī.
Irbene ir populārs ārstniecības augs. Augļi ir indīgi, ēdami tikai izsaluši. Pēc sala vai pēc novārīšanas irbenes ogas garšas un vērtīguma ziņā pārspējot pat avenes – dzelzs vairāk nekā 1,5 reizes, cukurs – trīs reizes, C vitamīns – divas reizes. Var gatavot sulas, želejas, kompotus, vārīt ievārījumus. Tautas medicīnā lieto ne tikai ogas, arī sakneņus, lapas un sēklas. Pielietojums ir gana plašs - iedarbīgs līdzeklis saaukstēšanās slimību ārstēšanai, asins apturošs, pretiekaisuma, galvassāpju, ekzēmu, aknu slimību un daudzu citu kaišu ārstēšanai.
Irbenes ar medu.
Irbeņu ogas ar medu ir viens no līdzekļiem, ko tautas medicīna iesaka pret sinusa tahikardiju un aritmiju.
Saspaida trīs glāzes ogu, lai izdalītos sula, iegūto masu pārliek trīslitru burkā un aplej ar diviem litriem verdoša ūdens. Pēc tam uzliek vāciņu, burku silti ietin, sešas stundas nostādina, tad izkāš un biezumus izspiež. Izkāstajā uzlējumā izšķīdina puslitru medus, un ārstnieciskais līdzeklis ir gatavs. To dzer pa 1/3 glāzes trīs reizes dienā pirms ēšanas. Ārstēšanās kurss – 30 dienas. Pēc 10 dienu pārtraukuma kursu atkārto. Lai sirds atkal sāktu strādāt normālā režīmā, nepieciešami trīs vai pat četri kursi.