Man ir iestājusies galīga vienaldzība.
Viss vienalga...
Ja tagad kāds garām skrienošs personāžs mani nošautu es droši vien vēl paspētu izdvest vārdus - what ever...
Apnicis censties.
Kaut kādu utopiju vārdā, kam gan tas ir vajadzīgs? Centīgie vienkārši ātrāk iedzīvojas nervu sabrukumā.
Gribu aizbraukt kaut kur prom, pēc iespējas tālāk.
Vienīgais mierinājums, ka pēc sesijas braukšu ciemos pie onkuļa Rūbensa, ap to laiku tur būs arī Metallica koncerts, bet es jau laikam nemaz negribu... koncertu, Rūbensu gan ^-^.