Man patika iztēloties,ka esmu kritis ienaidnieka ķetnās un tie mani ved uz nošaušanu(bija tāds "šaujamais stūrītis" manā istabā.Drūms ar zirnekļtīkliem klāts.) Tā bija episkāk,jo pret māti tik varonīgam bija grūti būt