Jā ļoti spilgts kontrasts, cik labi bija sākumā, un cik briesmīgi beigās, it kā jau viens no galvenajiem varoņiem palika dzīvs, bet tas, man liekas, ka arī bija tas visnežēlīgākais - atstāt to nabaga cilvēku dzīvu... bez mīlestības, bez naudas, bez darba, puse no draugiem ar apšauta vai depresijā...
"Lisabonas Nakts" arī bija tīri laba, bet tā īsti neaizkustināja.
"Ēnas paradīzē" un "Melno obelisku" es taupu nebaltai dienai :), jo Remarks + Vivaldi mūzika = stipri antidepresanti. Un mani māc bažas KO es darīšu, kad aptrūksies Remarka grāmatu!