rietumu fronte pieredina pie nāves ar tās nemitīgo klātbūtni. bet šeit ar dzīves priecīgo stīgu kas lēnām vijās grāmatai cauri un tiek tā vienkārši nodzēsta.
šī laikam man ar vislabāk patīk no remarka, kautgan vēl ēnas paradīzē , hmm un tad jau vēl lisabonas nakts, kautgan tā ir diezgan tāda exsistenciāla izvērsta.
bet man tagad mīti, leģendas, žurkas, bioķīmija, fototeorija, fizika un ekoloģija paralēli. vismaz līdz nākošnedēļas baigām.. interesanti vai smadzenes var uzlādēt?