Šajā ziņā man mazliet interesantāka liekas "apgrieztā" atmiņa - salīdzinot bērnībā redzētos un izjustos sapņus par jāšanu un kontaktiem ar zirgu vispār, kad vēl nebiju zirgu tuvumā redzējusi, ar šodienas pieredzi, jāatzīst, ka tad to visu esmu izjutusi absolūti precīzi.

Par sapņu un nesapņu zīmēm - kaut kad ļoti senā bērnībā vasaras dienā māte ar mani un mazo avatariņu gāja ciemos pie savas tantes un ļāva mums izvēlēties, vai uz turieni (Pārdaugava) iesim pāri tiltam vai "zem tilta" (Salu tilts, tur varēja kaut kā pa apakšu iziet, ja nemaldos). Es šausmīgi uzstāju par "zem tilta" variantu un tur mazā pļaviņā starp ziedošiem ceriņiem gulēja melns zirgs. Biju absolūti sajūsmināta un toreiz kaut kā nolēmu, ka tā ir ļoti laba zīme visai manai dzīvei. Dikti patīkams gadījums bija. ^^