Tik ilgi nebiju krāsojusies, ka ikdienas skropstutuša savā nodabā bija paspējusi samaitāties.

Kļūstu veca un vieda, diez vai tagad fakts, ka neesmu ielikusi pareizos auskarus, varētu mani novest fizioloģiskā afekta stāvoklī (jo tas taču ir ahileja papēdis!). Vienkārši - ja katru rītu rūpīgi neuzzīmēju aciss, varu gulēt desmit minūtes ilgāk.

A kas ir pūderis vispār esmu aizmirsusi - vispirms kādam nepatika, ka mans vaigs garšo pēc kosmētikas, bet tkad tas kāds notinās bija jau tā pierasts pie dabīgi neveselīgās ādaskrāsas un zilajiem riņķiem zem acīm, ka roka vairs necēlās puderēties.