Braucu vilcienā un strīdējos ar māti.


Ilgu laiku vispār klusēju un neiesaistījos sarunā, bet nu nevarēju klusēt par dzīvnieku psiholoģiju.
Viss sākās ar stāstu par paziņu, kurš no Nīderlandes ievedis divus dobermaņus "pavairošanai", viens no viņiem esot bijis kaut kāds neriktīgs - konsekventi kārojis savas dabiskās vajadzības dzīvoklī - tipa izved suni ārā, izstaigājas, atnāk mājās un suns piečurā grīdu. Saimnieks, protams, pēc vecām tradīcijām suni audzinājis ar čību, līdz vienā jaukā dienā suns uzklupis līdz ko saimnieks paņēmis rokā čību. Klasiski. Bet fakts, kas mani šokēja, bija tas, ka dārgā māte uzskatīja, ka suns ir vainīgs!
WTF (Nr.1)???
Jā, suns varbūt nebija riktīgs, bet nebija arī agresīvs - tādu viņu pataisīja saimnieks! Tā ir vienkārši klasika - iedod cilvēkam normālu dzīvnieku un dabū atpakaļ agresīvu psihopātu.
Uz savu viedokli es atpakaļ dabūju dominances piesaukšanu - ka suni vajagod dominēt kaut ar fizisku spēku.
WTF (Nr.2)???
Cilvēki, kam "jādominē" suns ar fizisku spēku ir tik pat gudri kā viņu suns, jo nemāk izdomāt kā tas darāms bez fiziska spēka pielietošanas (un beigu galā iznāk tā pat kā tam augstāk minētajam saimniekam). Normāliem cilvēkiem suns vispār nav jādominē - šams pats ir spējīgs saprast kāda ir hierarhiskā kārtība barā, kurā viņš tiek asimilēts. Par gadījumiem, kad ne visai gudras blondīnes, kam savu mūžu nav bijuši suņi, iegādājas tik dominantus suņus kā kurchāri, vispār neizteikšos.
Beigu galā mani mēģināja noownot ar Marka Tvena citātu no sērijas "paliksi vecāka sapratīsi"...
WTF (Nr.3)???
Es neesmu stulba usi susi padsmitgadniecīte, kas savus spriedumus veido pēc tradicionālajiem Bībeles principiem. Viss ir pašas pieredzēts - arī tā stadija, kad likās - gan jau tas spēks ir jāpielieto līdz redzēju, kā dzīvnieku vienkārši tā pat var piesiet un atskaldīt, jo redz viņš nepareizi lec, un dzirdēju kā sportisti māca salauzt dzīvniekus uzmaucot tiem galvā maisu un atdauzot ar metāla trubu. Un galu galā pati pamēģināju mācīt un sapratu, ka nav tādu, kas nevar iemācīties bez sišanas ir tikai tādi, kas nevar iemācīt bez sišanas. Un papildus bonuss vēl ir tas, ka to uzdrošinās apgalvot cilvēks, kas pats ir redzējis, kā es tam visam eju cauri.

Ā un latvieši vispār ir "ūberkruti" dzīvnieku apmācības jautājumos. Gendina savā grāmatā rakstīja, ka pat mēģinot nav iespējams pārvērst zirgu par uzbrucēju un minēja, ka viņa esot dzirdējusi tikai par vienu gadījumu, kad zirga uzbrukums ir rezultējies cilvēka nāvē - kaut kur "Polijā". Visi zin kā amerikāņiem ir ar ģeogrāfiju - tas bija Latvijā, Zosēnos, zirgs Burbons uzbruka savai saimniecei, kas viņu iztrūcināja no miega liekot boksā sienu, saplēsa miega artēriju lupatu lēveros. Skumjais ir tas, ka tā brīža saimniece nebija tā, kas viņu sabeidza, bet gan tā, kas mēģināja viņu atklimatizēt.