Varbūt vesturiskā šarma dēļ, bet savādāk man tieši veco kazaku zirgu ir žēl - vajadzīgais ātrums un soļa platums tiek panākts ar ritmisku dzelžu dauzīšanu pret zobiem, rinķī apmešana notiek ar dzelža sarušanu līdz ausīm. Turklāt tā kā ir nācies skatīties kā tiek atklimatizēts vecs no Krievijas importēts kaskadieru zirgs, kas visu dzīvi tēlojis kazaku zirgu, ir pamatotas aizdomas, ka nekas īpaši nav mainījies.

Un par voltizēšanas zirgiem gan nav vērts satraukties - šamie dzīvo kā nieres pa taukiem (man šķiet, ka šamie ir vienīgie zirgi, kas rukā mazāk par saviem jātniekiem, jo voltizētājiem vēl bez plivināšanās uz zirga ir regulāri mākslas vingrošanas treniņi un trenniņi, kur viņi plivinās uz "mākslīgā zirga"). Un fizika arī tiek ņemta vērā un ne tikai, lai voltizētāji kaklu nelauztu, bet arī zirgam muguru nesalauztu - kur kurā brīdī drīkst stāvēt, kā lekt, kur lekt u.tt.