Skrēju ka es pa Raiņa bulvāri, domās pārskaitot lāstus visas grāmatu gudrības. Priekšā tante baroja baložus, gandrīz jau pie paša stūra. Un pēkšņi, tā it kā kāds būtu iebļāvis ausī, sapratu, ka aizmirsts ir kaut kas ļoti būtisks.
Skats atpakaļ.
Jā, krukņī uz trepītēm, smaida, tikko peļķē izpērusies.. mana LMA vārna.