Paldies par kūkām, pēdējo reiz, kad es uzstājos publiski pazīstamu cilvēku klātbūtnē, es histēriski smejoties skaitīju Po "Kraukli" un skolotāja man pārmeta, ka pārāk nenopietni tik nopietnam dzejolim, tā kā es labāk neriskēšu ar smieklu lēkmi starp slepkavību preventīvo pasākumu aprakstiem.

(Es gan tev varētu iedot maniaku grāmatu, ko jau sen solīju)