Neticami, es šodien tiešām saņēmos aizbraukt uz Rīgu, tikai trijos, bet vienalga saņēmos. Nācās gan nedaudz izkauties ar vēju, jopcik neesmu es nekāda Mērija Popinsa! Kāpēc parastais vējš nevarētu būt tikpat jauks kā tas, kas vasarās pūš tieši pirms vētras?
Tiesību vēsturē par brīnumu un šausmām vēl ļoti daudz, kas jāizlasa un jāiekaļ, vispār tik daudz, ka gandrīz sāku histēriski smieties, tad mani noteikti izsviestu no bibliotēkas... par laimi šoreiz vismaz grāmata nav nofenderēta, kā tas bija pirms pēdējā kontroldarba.

Bet galvā visu laiku skan - rīt tas beigsies...

Liekas ka visi cilvēki domā vienu un to pašu, dažādās variācijās, bet tās pašas domas. Biedējoši un nedaudz garlaicīgi.