Astoņi gadi. Un viņi teica, ka es neizvilkšu pat vienu mēnesi. HA!

Kaut kāds mazohistisks spēks velk aizbraukt apskatīties, lai gan skats pēdējā gada laikā droši vien nav mainījies. Neiešu jau pārvērsties par latvieti, kas ik gadus iet pavaimanāt pie vietām, kur labi gājis, kur slikti gājis un kur vienkārši garām gājis.

Ir visādas maldinošas reklāmas (uzsmērē šito krēmiņu uz sejas un būsi jaunāka, apēd šito riebīgo cepumiņu un būsi divreiz tievāka), bet visbriesmīgākās ir tās, kur jaukas mājsaimnieces uzpilina uz švammes vienu pilienu kaut kāda ciff un льогким движением руки pārvērš netīru vannu mirdzoši baltā vannā. Gribētos satikt kādu no tiem reklāmistiem, kas kaut ko tādu taisa, lai ievilktu pa ausi ar slapju švabru. Jo īstenībā ir jāizgāž pus pudele tās draņķības un stundu jāberž ar veco labo birsti, un beigās cilvēks ir pārguris un apdolbījies ar ķīmiskiem tvaikiem, bet vanna nav ne tuvu mirdzošajam baltumam.