Man ir šausmīgas šokolādes pohas. Pat rokas dreb un attaisot ledusskapi pārņem briesmīgs nelabums. Mēģinu salāpīties ar kakao. Bet diez ko nepalīdz. Par vāju sanāca, turklāt rakstāmgaldā stāv divas Godivas 72% šokolādes un tik garšīgi smaržo! Es pilnīgi varu iedomāries to rūgto garšu uz mēles...
Miegs diezgan nožēlojams.
Lielākoties tāpēc, ka trijos, tieši tad kad es biju aizmigšanas stadijā mani pamodināja telefons. Vajagot lirismu. Nu tik ļoti, ka lidz rītam gaidīt nevar nu nekādīgi. Tā nu es pusakla izraku, kaut ko pateicu un laikam atslēdzos, jo pamodos uz saburzīta papīra.
Kas man ik tur nav visādi Deftones, Creed un Incubus. Apbrīnoju savu agrāko patiku un pacietību kaut ko drukāt.
Atradu Pērkonu, nekad man viņu mūzika nav īsti patikusi, varbūt tik vien, cik prasa patriotisms. Bet nu lirika viņiem ir vienkārši IDEĀLA! Diez vai es to maz apzinājos kad rakstīju.
Latviešu Pink Floidi ^_^.
Turklāt vēl Klāva Elsberga darbus izmanto, piemēram, Baletomānija un Būvlaukuma romance un Kam pieder šīs actiņas un Klusā daba ar akācijām un... vispār vāks!
Nekad nebiju pat pievērsusi uzmanību tām klasiskajām Pērkona dziesmām ko dzied tik bieži, ka nelabi metas. Cik pulkstens... tā kā ķieģelis sejā, maigi izsakoties, it sevišķi pēdējais pantiņš!
Bāc! Tagad vienmēr uz jautājumu "cik pulkstens" atbildēšu "jā, es arī tevi mīlu"!