Nogulēju vilcienu - tipiski. Bet varbūt tā ir labāk. Ārā skaists laiks... nu labi, labi... LABI, nav labāk...
Vismaz jānovāc ekspozīcija no galda, lai gan šonedēļ vēl ir +/- kārtīgi.
Pustukša bonaqua pudele, acu zīmulis, kasete ar bērnības murgiem, kameja, melna samta gabali, melna lente, studiju grāmatiņa (nez vai nebija jānodod lietvedei), veca grāmata (bija nolemta sašķērēšanai, bet man palika žēl), caurumotājs, sacaurumotas līniju lapas (nomierinoši!), tukši diski kastītē, pilni diski kastītē, diegs, ibumetin, adatu spilventiņš, svece (jopcik - bīstami, bet gan jau bonaqua palīdzēs, ja kas), veci lietvedības špikeri (jāsadedzina vai jāsaplucina), nagu laka... Pie gultas uz grīdas svaigi konsolidēti kons. tiesību pieraksti, spriedums lietā nr. C27052006 un vēl viens ibumetin. Tad kad vajag, tad nav nekur! Bet tagad ir pat pārāk daudz!
Jau otro nedēļu neizdodas viņus aizfīrēt prom no mājas. Viņiem tas liekas aizdomīgi.
Tāda sodība.
Vajag noklausīties to, ko tik gādīgi nedēļas laikā esmu saraususi, bet tas nav izdarāms bez kaucieniem fonā.
Izmantoju brīdi kad neviena nav klāt.
Varbūt nākošnedēļ beidzot būšu viena!